Dzīve kā kino • IR.lv

Dzīve kā kino

4
Nellija Ločmele

 

Krimiķu seriālu savītās shēmas liek omulīgā dīvānā noskurināties, redzot kā «labo» policistu darbu bendē «sliktie», kuru karjeru sargā sašmucējušies politiķi. Filmās rāda tik pretīgas lietas, ka atvieglojumā jānopūšas, izslēdzot tālrādi – labi, ka dzīvē tā tomēr nav.

Protams, arī dzīvē notiek apšaubāmas un dīvainas lietas, kuras nevar izslēgt ar vienu pults vēzienu. Piemēram, kad gadiem ilgi no visām valdībām ir dzirdēts, ka tās vaiga sviedros apkaro kontrabandu, tomēr tirgū joprojām bez problēmām var nopirkt cigarešu blokus ar Baltkrievijas akcīzes uzlīmēm, bet «točkās» lej kreiso degvīnu un degvielu, gribot negribot jādomā – kā šī nelegālā straume var tik aizrautīgi plūst? Vai visi un katrs, kam amata pienākumos ir to novērst un apturēt, tiešām pirmajā vietā liek valsts, nevis savtīgas intereses?

Uzņēmēju aprindās jau gadiem var dzirdēt ar zīmīgu smaidiņu izteiktu apzīmējumu «SIA Ekonomikas policija». Mājiens uz to, ka policija darbojas pēc nerakstītiem biznesa, nevis rakstītiem valsts likumiem. Ekonomikas policijas šefs Gatis Gudermanis, kas amatā ir jau kopš 2009.gada, enerģiski noraida visus pārmetumus. Bet vienlaikus nevēlas skaidrot, kā, valsts liesajā maizē strādājot, viņa ģimene ir tikusi pie turības (jo tā ir viņa privāta lieta!), un neko daudz negrib stāstīt arī par līdzīpašumā esošu firmu, kas šogad uzvarējusi valsts pasūtījumos par kontrabandas cigarešu iznīcināšanu. To pašu, kuru nelegālā tirdzniecība Gudermanim darba laikā ir jāapkaro. To pašu, kuras joprojām tirgū piedāvā puiši sporta biksēs, liekot noskurināties un jautāt – sasodīts, šī ir dzīve vai kāds burlaku video?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu