Žurnālists Atis Klimovičs stāsta par redzēto Austrumukrainā 2 km attālumā no Krievijas karavīru pozīcijām un brīdina – Latvija neizprot šā kara nozīmi
Stāstīt un rakstīt par karu nenozīmē, ka tev kā Minhauzenam jāsēž uz šāviņa un jālido, saka žurnālists Atis Klimovičs, kurš novembra sākumā atgriezies no Ukrainas. «Tur ir milzum daudz stāstu, ko stāstīt,» viņš vēršas pie kolēģiem Latvijas žurnālistiem, kuri, viņaprāt, joprojām nav novērtējuši Ukrainas kara nozīmi un iespaidu uz Latviju. Mūsu svētdienas brokastpusdienas Pārdaugavas kafejnīcā Nometne sākas nevis ar kafiju, bet ar kafijas pupiņām šokolādē Galka – šo suvenīru Atis atvedis no Ļvovas kafijas fabrikas.
Latvijā pazīstamā kara žurnālista mērķis šoreiz bija nokļūt iespējami tuvu militārajām pozīcijām Austrumukrainā. Uz Ukrainu šogad Atis devies jau divas reizes, lai veidotu dokumentālu filmu – tai jābūt gatavai līdz maijam, kad tiks rādīta Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Stāsta centrā būs Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
Uz tincināšanu, kā tad ir tur, frontes līnijā, Atis atbild, ka atradies divu kilometru attālumā no prokrievisko separātistu pozīcijām. Kopā ar ukraiņu brīvprātīgajiem devies uz Austrumukrainas pilsētiņu ar «ļoti foršu nosaukumu» Sčastje (Laime), kur tagad rit karadarbība. Tā atrodas apmēram 700 kilometru no Kijevas un 18 kilometru no Luganskas. Braukt kopā ar brīvprātīgajiem bijis drošāk un vienkāršāk – lai gan Atim ar operatoru bija akreditācija, «ej nu katram izstāsti to», jo tā sauktajā antiterora zonā ir neskaitāmi militārie kontrolposteņi. Bijis iecerēts Sčastjē palikt divas dienas, bet situācija mainījusies un visu uzfilmēt nācies 5-6 stundās. Todien pilsētiņā bijis mierīgi, bet nupat Atis uzzinājis, ka apšaudē Sčastjē bijuši arī ukraiņu kritušie. Karsto punktu žurnālists uzskata – ukraiņu karavīru teiktais, ka viņi nav tie, kuri pārkāpj Minskas pamiera noteikumus, ir patiess. To regulāri darot pretinieks. Atis noteic, ka ir taču zināms – Krievijai ticēt nevar, tāpat kā nav iespējams ar to vienoties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.