Stīvi garlaicīgās un reizēm vienkārši ciniskās politiskās reklāmas atgādina, ka līdz Saeimas vēlēšanām atlikušas piecas nedēļas. Burzmā starp skolas sākumu un sēņu marinēšanu jāmēģina izbrīvēt mazliet laika, lai padomātu. Par izvēli, kas šogad jāizdara tādu draudu ēnā, kādus Latvija nav pieredzējusi kopš valstiskuma pilnīgas atjaunošanas vētrainajos deviņdesmitajos. Muļķīgākais, ko šajā situācijā varētu darīt – garlaikoti vai ciniski atmest izvēlei ar roku.
Šajā numurā sākam vēlēšanu rakstu sēriju, lai palīdzētu labāk saprast, ko politiķi piedāvā, par ko viņi klusē, izvairās vai melo, un kas vēlēšanu rezultātā var mainīties.
Atšķirībā no ārkārtas vēlēšanām šoreiz pie apvāršņa nav neviena spēkavīra jaunā un baltā zirgā – ir jauni saraksti un politikā nebijušas personības, ir iepelējuši vēži jaunās kulēs, bet neviens jaunpienācējs vēlētāju atbalsta ziņā nespēj sacensties ar rūdītajiem Saeimas spēlētājiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.