ES fondu jaunās naudas administrēšana turpmāk tiks centralizēta, bet vairāki simti miljonu vēl palikuši neiztērēti no iepriekšējā plānošanas perioda
Jaunais ES struktūrfondu apguves periods no 2014. līdz 2020.gadam sācies ar vienu labu un vienu sliktu ziņu. Labā – jaunā plānošanas perioda līdzekļu apguve dažos projektos jau ir veiksmīgi sākta. Sliktā – ne Laikmetīgās mākslas muzeja, ne jaunās akustiskās koncertzāles būvniecībai naudu no fondu līdzekļiem, visticamāk, izmantot nevarēs. To paredz Eiropas Komisijā (EK) apstiprinātie partnerības līguma nosacījumi fondu līdzekļu apguvē.
Šāgada pirmajā pusē ir precizēti naudas apguves nosacījumi – apzinātas dalībvalstu vajadzības un meklēti risinājumi to apmierināšanai, kā arī noteikts finansējuma sadalījums tematisko mērķu griezumā. Sarunu laikā arī kļuvis skaidrs, ka Latvija nevarēs īstenot savu vēlmi būvēt lielus kultūras projektus par ES naudu, jo EK ieskatā šādas investīcijas nav efektīvas. «EK ir pateikusi, ka liela apjoma, masīvas celtnes, līdzīgi kā Nacionālā bibliotēka, par ES finansējumu nevar būvēt,» stāsta Edgars Šadris, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors.
Toties nauda būs publiskiem objektiem degradēto teritoriju revitalizācijai. Pavisam šim mērķim paredzēti 80 miljoni eiro, un uz šo naudu var pieteikt arī projektus lielo kultūras objektu atbalstošās infrastruktūras izveidei. «Līdzīgi kā Grīziņkalna stadiona koncepcija – var runāt par ES fondu palīdzību, sakārtojot teritoriju, pievelkot komunikācijas, meklējot transporta risinājumus, bet stadionam ar daudzu tūkstošu [sēdvietām] tribīnēs jāmeklē cits risinājums,» skaidro Šadris. Kultūras ministrijā gan uzsver, ka sarunas ar EK vēl turpināsies un ministrija meklēs citas iespējas, kā panākt sākotnēji iecerēto mērķi. Pēc informācijas, kas ir tās rīcībā, pēdējās EK reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvju sarunās bijusi vienošanās, ka kultūras un sporta infrastruktūras projektiem visām ES dalībvalstīm ir noteikts ierobežojums – viena projekta apmērs nedrīkst pārsniegt piecus miljonus eiro. «EK nav iebildumu, ja vienā teritorijā tiek attīstīti vairāki mazi infrastruktūras projekti, tomēr pirms atbalsta sniegšanas EK vēlas iepazīties ar kopējo teritorijas attīstības koncepciju, izvērtējot resursu pietiekamību, plānoto funkciju sadalījumu, kurā kultūras un sporta objekti ir tikai daļa no teritorijā paredzētajām funkcijām, un iespējamās investīcijas teritorijas sociālekonomiskās aktivitātes veicināšanā,» skaidro Kultūras ministrijā. FM papildina – pašlaik neviena ideja nav pieteikta un nav arī noraidīta, gala lēmums par konkrētiem objektiem varētu būt pēc atbilstošu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas šoruden.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.