«Tētim patīk kārtība»

Pasaules hokeja čempionāta laikā Baltkrievija plaši atvērusi durvis ikvienam ārzemniekam – vīzas nevajag, pietiek ar biļeti uz kādu no spēlēm. Ir izmantoja šo iespēju, lai palūkotos, kāda izskatās dzīve aiz Minskas sapostās fasādes

Ļeniņa laukums Minskas centrā ap pusastoņiem sestdienas rītā ir tukšs kā izslaucīts. Vienīgās dzīvās dvēseles Vladimira Iļjiča pieminekļa pakājē ir apkopēja, kas uzcītīgi berž pazemes gājēju pārejas margas, un pieminekļa sargs – kareivis formastērpā.

«Mūsu tētim patīk kārtība,» saka apkopēja, gaišmataina sieviete pāri četrdesmit. «Tētis» ir valsts vadītājs, par pēdējo Eiropas diktatoru dēvētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. «Pie mums vienmēr ir tīrs. Ja tētis redz nekārtību, ir lielas nepatikšanas,» viņa paskaidro.

Pasaules hokeja čempionātam Minska patiešām ir uzposta un tīra. Ielas vēl no Uzvaras dienas svinībām 9.maijā rotā plakāti ar padomju simboliku, dobēs saplaukušas tulpes. Svētku svinības Minskā vietējā milicija mūsu fotogrāfam gan aizliedza fotografēt. Pamatojums netika sniegts – hokeja čempionātam akreditēto fotogrāfu ar profesionālo fototehniku milicija vienkārši nepielaida gājiena tuvumā. Toties Baltkrievijas valdības vēstneša Respublika pārstāvjiem šādas grūtības nav bijušas – nākamajā dienā avīzes vāku rotā liela fotogrāfija no Uzvaras dienas gājiena. Priekšgalā Lukašenko ar jaunāko atvasi, deviņus gadus veco dēlu Nikolaju, kas pēdējā laikā, gluži kā monarha pēctecis, prezidentu pavada arī oficiālās darba sanāksmēs. Aiz muguras plīvo sabrukušās PSRS sarkanais karogs ar sirpi un āmuru, blakus Lukašenko ieviestais oficiālais Baltkrievijas sarkanzaļais karogs. 1918.gadā dibinātās Baltkrievijas Republikas baltsarkanbaltais karogs, kas bija valsts simbols pēc neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā, jau 19 gadus nav nekas vairāk kā auduma gabals vai vēsturiska relikvija.