90.gadu vidū aptuveni pusmiljons dzīvokļu tika nodoti privatizācijai. Pēc 20 gadiem daudzi savu privāto dzīves telpu ir pratuši ērti un gaumīgi iekārtot, taču nav varējuši vai vēlējušies pievērst līdzvērtīgu uzmanību kāpņu telpām un pagalmiem. Daudzi uzskata, ka aiz viņu dzīvokļa sliekšņa notiekošais uz viņiem neattiecas. Taču bez efektīvas sadarbības ar pārējiem īpašniekiem arī katram atsevišķam dzīvokļa saimniekam agri vai vēlu radīsies aizvien lielākas problēmas. Šajā žurnāla sadaļā apskatām dažādus kopējā īpašuma apsaimniekošanas risinājumus
Īpašnieka grūtā nasta
Speciālisti: pašlaik nav mehānisma, kā dzīvokļu īpašniekus piespiest piedalīties mājas pārvaldīšanā.
Pastāvot pašreizējam māju pārvaldes modelim, daudzus Rīgas lielos daudzdzīvokļu namus nekad neizdosies renovēt un saglabāt – šāds viedoklis ir dzirdēts no daudziem māju apsaimniekošanā un siltināšanā iesaistītajiem speciālistiem.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu būtiskākos apsaimniekošanas jautājumus, to skaitā par māju siltināšanu un renovāciju, izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība – tiem nepieciešams vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku akcepts. Likumdevējam ir bijis labs nodoms – ļaut īstenot vairākuma gribu, taču realitātē panākt 51% īpašnieku vienošanos bieži ir neiespējami, un mājas pamazām iet bojā. Jo īpaši Rīgā, kur ir milzīgi nami, cilvēki cits citu nepazīst un neuzticas, bieži neinteresējas tālāk par sava dzīvokļa durvju slieksni un māju apsaimniekošanas jautājumus nepārzina. Daudzi dzīvokļi turklāt ir izīrēti, un īpašnieki dzīvo citur.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.