Kalendārā šogad Rietumu un Austrumu baznīcas Lieldienas sakrīt – nāvi pieminēs un augšāmcelšanos sludinās vienlaikus zem apaļi zeltītiem kupoliem, greznām akmenskalumu rišām un askētiski ieturētiem torņiem. Atliek tikai vēlēties, kaut šāda saskaņa būtu iespējama arī laicīgajā dzīvē ārpus dievnamiem, tomēr šis brīnums paliks pagaidām neīstenots.
Kamēr Putina sūtīti «zaļie cilvēciņi» izplešas Ukrainas austrumos ātrāk, nekā Kijevas vara spēj tos savaldīt, mazumā iet cerība, ka pēc šīs tiesiskuma nāves varētu sekot valsts augšāmcelšanās. Mums, kas šai drāmai seko dažāda lieluma ekrānos, tā nav laba ziņa. Draudi, ko pašlaik vērojam no attāluma, diemžēl pieņemas spēkā – tāpat kā liesmas barojas no visa, ko rūkdamas aprij savā ceļā.
Tāpēc svarīgi šos pagaidām vēl attālos draudus izmantot, lai stiprinātu sevi. Viens no labākajiem padomiem, ko mūsdienu Rietumu civilizācija var joprojām uzklausīt no priekštečiem senajā Grieķijā, ir mudinājums: «Izzini pats sevi!» Pārformulējot to modernā valodā – jauno draudu priekšā Eiropai un arī Latvijai ir vajadzīga aktuāla un neliekuļota SVID (stiprās un vājās puses, iespējas un draudi) analīze.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.