Jaunais Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītājs Reinis Kalnaellis ierosina knapināšanos aizstāt ar mērķtiecīgi attīstītu filmu industriju
Lai gan tiekamies pusdienlaikā, laika trūkuma dēļ uz kafejnīcu neejam un iztiekam ar sausbaranciņām un ūdeni. Tomēr garās sarunas laikā sausā maize tā arī paliek nedrupināta. Reinis Kalnaellis (27) ir apņēmības pilns Latvijas filmu industrijā nomainīt knapināšanās ēru ar labklājības laiku.
14 gadus savienību vadīja filmu māksliniece Ieva Romanova, līdz nodeva stafetes nūju jaunam animācijas filmu režisoram, kurš aktīvāk par pieredzējušajiem kolēģiem mudināja pārmaiņām. Kaislība uz kino Reinim rit asinīs – vecvectēvam Kārlim Kalnaellim piederēja viens no Rīgas pirmajiem kinoteātriem Viesturs, tēvs Vilnis Kalnaellis kopš 80.gadu vidus ir saistīts ar animācijas filmu veidošanu, pašlaik vada Filmu studiju Rija, kurā strādā arī Reinis. Uzaudzis Rīgas kinostudijā Šmerlī, viņš izvēlējās Tallinā studēt audiovizuālos medijus un papildināt zināšanas Prāgas Televīzijas un kino augstskolas operatoru kursā. Ir divu multenīšu – Kad āboli ripo un Joka pēc alfabēts – režisors, pašlaik gatavojas pabeigt pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Zelta zirgs. Lai gan gados viens no jaunākajiem Kinematogrāfistu savienības biedriem, Reinis pazīst drēbi.
Viņš uzsver, ka nevēlas kritizēt Nacionālo Kino centru (NKC), taču vairākkārt atkārto, ka pašlaik sistēma ir birokrātiska. Lai gan pagājušā gada sākumā tika daudz diskutēts par nepieciešamību izstrādāt nacionālo kino pasūtījumu, tas nav izdarīts, un, pēc Reiņa domām, tas ir viens no iemesliem, kādēļ izcēlās Dvēseļu puteņa vētra. NKC nevienu neaicināja gatavoties Latvijas simtgadei ar filmu, nerosināja ideju konkursus vai diskusijas, un loģiski, ka kāds pasteidzās ar priekšlikumu. Turklāt, apzinoties, ka ar NKC atvēlēto naudu var nepietikt (2013.gadā filmu projektu konkursiem tika atvēlēti 1,4 miljoni eiro, šogad – 2,7 miljoni), producents Gatis Upmalis gāja prasīt naudu uz Saeimu. «Kad daudzi iestājās pret to, labi, ka [Kinematogrāfistu] savienība iestājās par,» saka Reinis, būdams pārliecināts – producentam jāmeklē nauda, kur un kā vien tas iespējams. «Filmu industrijai sen bija vajadzīgs lobijs,» viņš saka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.