Viņu vārdus Atmodas laikā zināja daudzi, un daudzi arī ienīda, taču tagad šos Latvijas neatkarības pretiniekus atminas retais
Alberts Kauls
Kaulu suņiem! – šādu saukli asiņainajā 1991.gada janvārī Latvijas brīvības aizstāvji uz plakātiem rakstīja, valsts atjaunoto neatkarību sargājot uz barikādēm. Tik skarbi vārdi bija veltīti toreizējam agrofirmas Ādaži priekšsēdētājam Albertam Kaulam. Viņa vadītais paraugkolhozs padomju laikā saņēma ievērojamu valsts atbalstu, kas Kaulam palīdzēja pozicionēt sevi kā «labu saimnieku». Uz Kaula Ādažiem ciemos veda PSKP ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu, vēlāk Kauls kļuva par viņa padomnieku.
Atmodas laikā Kauls piebiedrojās Latvijas neatkarības pretiniekiem, kļūstot par līdzpriekšsēdētāju Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, kas barikāžu laikā grasījās pārņemt varu savās rokās un aicināja ieviest PSRS prezidenta tiešo pārvaldi Latvijā. Vēlāk Kauls LTV raudādams atvainojās tautai. Politikā viņš atgriezās 1995.gadā Vienības partijas priekšgalā, kas vēlēšanu reklāmās skandināja: «Albertu Kaulu par Ministru prezidentu!», taču Saeimā ieguva tikai astoņas vietas. Kauls kļuva par zemkopības ministru Andra Šķēles valdībā, bet vēlāk Šķēle no šiem koalīcijas partneriem atbrīvojās. 2008.gadā Kauls nomira nepilnu 70 gadu vecumā.
Viktors Alksnis
Reakcionārais padomju armijas gaisa spēku pulkvedis Viktors Alksnis mūsdienu Latvijā ir persona non grata un nedrīkst ieceļot valstī. Atmodas laikā viņš bija viens no spilgtākajiem interfrontistiem, kas publiskajā telpā vīdēja ar naidpilnu, pret Latvijas neatkarību vērstu retoriku, tāpēc atmiņā saglabājies kā viens no niknākajiem neatkarības pretiniekiem, saukts arī par «melno pulkvedi».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.