Kad Vecpiebalgā pie dzimtas māju Reinkaļvu galda apsēžas dramaturga un bijušā politiķa Paula Putniņa ģimene trīs paaudzēs, kopā viņi ir desmit. Nākamajā nedēļā visi būs klāt vasaras festivālā Vecpiebalga atver durvis
Pankūku smarža. Ja kāds, degunu izstiepis, iet pa Vecpiebalgas pakalniņiem, Ineša tuvumā tas atduras pret Reinkaļviem – Paula Putniņa dzimtas mājām, celtām teju piecdesmit gadus pirms latviešu pirmajiem Dziesmusvētkiem, 1826.gadā. Teika stāsta, ka gleznainā Ineša salas radušās, saplēšoties ar Alaukstu – abi ezeri gribējuši nolaisties šai vietā. Cirtuši viens otram pļaukas. Inesis pirmais, trāpījis vienu reizi. Alauksts pretī septiņas reizes, un še tev – septiņas salas!
Reinkaļvos saulainā Dziesmusvētku nedēļas novakarē rosās deviņi Putniņi – dzimtas patriarhs Pauls ar sievu aktrisi Līgu Liepiņu, viņu abi bērni, aktrise Anna Putniņa un politologs Indriķis Putniņš, Annas dzīvesbiedrs dramaturgs Lauris Gundars, Indriķa sieva Zane – jauna un skaista vecpiebaldziete ar jaunāko dēliņu uz rokām. Un Annas un Laura divi dēlēni, skolas vecuma puikas Jurģis un Uga, glīti no vaiga kā Džordža Klūnija bērnības fotogrāfijās. Indriķa un Zanes vecākais dēls, piecgadīgais Rūdis, šovakar nav Reinkaļvos – devies palīgos lauku darbiņos mammas Zanes vecāku saimniecībā Vecpiebalgas pašā centrā, desmit kilometru attālumā no Reinkaļviem. Indriķa un Zanes jaunākā atvase, nepilnu gadu vecais Pauls, ir dzimtas septītās paaudzes jaunākais atzariņš. Tieši šodien viņš iemācījies paša spēkiem satvert krūzīti un dzert no tās. Sniegbaltu vēderu gar galdu snaikstās kaķis Zirnītis.
Teju divsimt gadus vecajām pelēkbrūnajām Putniņu dzimtas mājām ar stiklotu verandu pieglaudies purpura rožu krūms. Atgādina kādas citas Piebalgas mājas, Emīla Dārziņa muzeju, simtgadīgu liepu alejas ieskauto Jāņskolu. Rožu krūmus pie nama sienas vēsturiski iekopuši daudzi piebaldzēni, tādējādi lepodamies ar skaistumu. «Nav cienīgs būt piebaldzēns, kurš nav lepns savā zemē un lielīgs savā garā,» Indriķis ikdienā saka. «Lielīgi.» Piebaldzēni no seniem laikiem teic tā: «šie» un «mēs» (ar plato ē). Ar «šiem» domāti visi pārējie, citu novadu. Tukšu dižošanos pārmest šejieniešiem grūti. Šeit dzimuši un mituši brāļi Kaudzītes Kalna Kaibēnos, Kārlis Skalbe Saulrietos, Emīls Dārziņš Jāņskolā. 18. un 19.gadsimtā Vecpiebalgas novadā uzceltas un līdz mūsdienām saglabājušās sešas muižas. 17.gadsimtā pēc Vidzemes latviešu zemnieku māju parauga celta koka baznīca – Lodes Apšu luterāņu dievnams, kas darbojas aizvien. Pāri Vecpiebalgas astoņpadsmit ezeriem slejas seši pakalni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.