Atlikušas tikai dažas nedēļas līdz brīdim, kad latvieši Dziesmusvētku estrādē izlocīs balsis, atzīmējot 140.gadskārtu tradīcijai, ko tauta spējusi izlolot trejkārt ilgāk nekā savu valsti. Nesen arī mūsu ziemeļu kaimiņi sanāca savā Dziesmusvētku kompleksā, lai pārbaudītu balsu spēku – tikai viņus pulcēja nevis dziesmas prieks, bet tieši sāpe par savu valsti.
Vieni to sauc par krievu ruleti, citi – par īstu demokrātiju. Dusmas par politiskās elites pārkaļķošanos un finanšu mahinācijām igauņi pārvērtuši skaidrās prasībās pēc pārmaiņām. Vispirms «jaunu sociālo līgumu» pieprasīja ietekmīgi akadēmiķi un sabiedriskie līderi, kuru sacerēto Hartu 12 pērn īsā laikā parakstīja teju 20 tūkstoši atbalstītāju, bet nule Dziesmusvētku kompleksā uz «tautas asambleju» sanāca 315 nejauši izvēlēti pilsoņi, kuru uzdevums bija noformulēt konkrētus darba uzdevumus elitei. Sīkāk par «igauņu dumpi» lasiet tālākajās lappusēs.
Kad Dziesmusvētku estrādē Rīgā būs izskanējušas dziesmu balsis, arī Latvijā pirms balsošanas par nākamo Saeimu ir vērts izsijāt, ko no ārkārtas vēlēšanās cerētajām pārmaiņām esam sasnieguši, kur – iestrēguši, un kur mērķējam tālāk. Harta 13 būtu īsti laikā. Un, pat ja tādu neradīs akadēmiskie spīdekļi, savu «velna duci» katrā ģimenē vai draugu lokā varam sabīdīt paši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.