Dziļš kritums martā - pārbaudījums ražotājiem • IR.lv

Dziļš kritums martā – pārbaudījums ražotājiem

15
Foto: Ieva Lūka, LETA
Pēteris Strautiņš

Par rūpniecības apgrozījumu 2013.gada martā

Runājot tieši un bez aplinkiem, šā gada marts Latvijas ražotājiem ir bijis ļoti sarežģīts mēnesis. Pirmo reizi kopš dižķibeles laikiem piedzīvots nozīmīgs apgrozījuma kritums gada griezumā. Tas, ka kopējais rūpniecības apgrozījums pret februāri nedaudz pieaudzis, acīmredzami saistīts ar auksto laiku un enerģētiku, bet par ekonomikas „dziļākajām” izmaiņām liecinošā apstrādes rūpniecība martā samazinājusi ražošanu par 2,2%, gada griezumā pat par 5,7%, „piepalīdzot” bāzes efektam – pērn marts bija viens no veiksmīgākajiem brīžiem.

No apstrādes rūpniecības nozaru lielā trijnieka (pārtika, koks, metāli) martā pieaugums gada griezumā bija vien pārtikas ražošanā – par 4,5% – un arī šeit redzama tempa samazināšanās. Joprojām nav lielu bažu par kokapstrādes perspektīvām, kritums mēneša griezumā par 3,6% (un līdz ar to arī par 3,4% pret pērno martu) drīzāk vērtējams vienkārši kā pārejošs veiksmes trūkums. Metālapstrādes un mašīnbūves klāstera nozaru starpā izaugsmi saglabā vien elektrisko iekārtu ražošana.

Tātad uzņēmumi, kas piedāvā gatavo produktu, vēl spēj atrast noieta tirgus, bet tiem, kas ražo izejvielas un starpproduktus, patlaban klājas grūtāk.

Dziļš kritums visiem labi zināmu iemeslu dēļ ir metālu ražošanā. Pievienotās vērtības ķēdes vidusposms – metālapstrāde – jau ilgāku laiku šūpojas tuvu nulles punktam, šoreiz par 3,6% kāpinot apjomu pret februāri, bet paliekot nelielos mīnusos pret pērno martu. Jāsaka, ka šajā pēc pievienotās vērtības ļoti svarīgajā nozarē pēdējos mēnešos ir drīzāk augšupejoša tendence pēc izteiktā krituma pērnā gada otrajā pusē. Turpretim elektrisko mašīnu ražošanā apjomi pret minēto periodu sarukuši. Ja tuvākajā laikā nebūs spēcīga uzlabojuma, nozare gada griezumā ieslīdēs mīnusos. Pārējā mašīnbūve svārstās ap pēdējo pāris gadu vidējo līmeni, bet tieši martā gada griezumā ir mīnusi.

Apgrozījums stipri krīt arī ķīmiskajai rūpniecībai, bet, kā jau teikts pirms mēneša, par to nav īpaši jāuztraucas, jo te daudz vairāk krīt apjomi nekā pievienotā vērtība. Jau ilgāku laiku noslēpumainības oreols apvij farmāciju, jo dažādi informācijas avoti rada diezgan atšķirīgu priekšstatu par nozarē notiekošo.

Patīkamus pārsteigumus turpina sagādāt tikai dažas nozares, viena no tām ir apģērbu šūšana.

Līdz šim šajā rūpniecības nozarē apjomi atšķirībā no rūpniecības kopējā snieguma bija zem pirmskrīzes maksimuma, bet nu jau te var runāt par krīzes pārvarēšanu. Nemetālisko minerālu ražošanu virza “Valmieras stiklašķiedras” pēdējā laika lieliskie panākumi un vietējā būvniecības tirgus pakāpeniskā atdzīvošanās. Papīra un papīra izstrādājumu ražošana tieši šajā brīdī pamanījusies sasniegt līdz šim augstāko mēneša apjomu. Dažu uzņēmumu nesena nonākšana prasmīgu saimnieku rokās joprojām palīdz augt arī mēbeļu ražošanai.

Pagaidām nav pamata bažām, ka rūpniecības izlaide varētu sarukt gadā kopumā. Nav sagaidāms, ka varētu uzlaboties situācija eirozonā, taču pasaules ekonomika kopumā turpina augt, un, kā rāda pagātnes pieredze, Latvijas uzņēmumi nepieciešamības gadījumā spēj diezgan strauji pārorientēties uz jauniem noieta tirgiem.

Marta īpaši sliktos datus nosaka gan apstākļi, kas nekur drīz nepazudīs, gan vienkārša neveiksmju sakritība.

Ar katru dienu kļūst skaidrāks, ka metālu ražošanas krīzē galvenokārt nav vainojams uzņēmumu konkurētspējas trūkums, tāpēc ir cerības uz situācijas uzlabošanos. Taču jaunākie notikumi parāda, ka nevaram paļauties, ka ražošana „pati no sevis” augs. Ir maksimāli jāsargā tās konkurētspēja, pirmkārt, pēc iespējas mazinot elektrības OIK ietekmi uz ražotājiem.

Runājot par eirozonu, aizvadītā mēneša laikā līdzšinējā, uz taupību vērstā kursa piekritēji cietuši smagas intelektuālas sakāves (varbūt varētu teikt, ka tās nonākušas sabiedrības uzmanības centrā) un politika sāk pakāpeniski mainīties. Taču maz ticams, ka tā mainīsies pietiekami strauji, lai drīzumā pārvarētu recesiju. Pagaidām izmaiņas ir vairāk retoriskas.

Tāpēc Latvijā ekonomikas izaugsme patlaban ir kļuvusi izteikti atkarīga no patēriņa. Par laimi, lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu nu jau ir pietiekami stipri, lai nenovirzītu eksporta tirgu sarežģījumu ietekmi uz darbiniekiem, samazinot strādājošo skaitu un algas. Jāpiebilst, ka joprojām augstā bezdarba dēļ uzņēmumi nav bijuši spiesti daudz dalīties ar līdzšinējās izaugsmes ieguvumiem – uzņēmumu apgrozījums audzis straujāk nekā darbinieku algas. Tagad pienācis laiks pateikties darbiniekiem par viņu pacietību.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (15)

lebronj2356 08.05.2013. 10.41

Man patika pēdējā rindkopa, taču dalīties no labas sirds vēlās vien retais, lielākoties tas notiek tad, kad “piespiež dzīve”, šinī gadījumā tas būtu darbinieku trūkums t.i. nav nekādas jēgas veidot reemigrācijas plānu apstākļos, kad bezdarbs ir rakstāms ar divciparu skaitli – tikmēr būs gammveidīgiem un maksimveidīgie gulagi kā arī peļņa īpašniekiem, bet gaudas par to, ka maz naudas darbiniekiem. Un pilnīgi noteikti nevajag atvieglot kaut mazākā mērā viesstrādnieku ievešanu, vismaz ne līdz tam brīdim, kad bezdarbs būs 6-7% robežās !!!

+11
0
Atbildēt

0

Zane Degro 08.05.2013. 12.08

Neviens bizness nekad nevar būt bez riskiem vai turēties katru gadu vienādā līmenī, jo pieprasījums pēc precēm/produktiem nemēdz būt katru gadu vienāds. Jūs taču katru gadu nepērciet sev jaunu mēteli vai mēbeles u.t.t. Tad kādēļ būtu jāiedomājas, ka citi to dara katru gadu?
Cilvēkiem varbūt tāds postpadomju sindroms – liekas, ka valsts viņiem taisīs biznesu. Patiesībā viņiem vajadzētu izglītoties, mācīties plānot, – aprēķināt visus riskus, tajā skaitā, mazākas vai lielākas citu valstu krīzes dēļ, atlicināt līdzekļus riska apstākļu stabilizēšanai, lai nav jāatlaiž strādājošos. Jaunajiem biznesiem ar retiem izņēmumiem pirmos pāris gadus ir jāattīstas ļoti palēnām. Bet stabilajiem biznesiem – atlicināt 10% no peļņas riska stabilizēšanai. Jo lielāks uzņēmums, vairāk ražo, jo proporcionāli lielāks arī risks.

+7
-1
Atbildēt

0

austrisv 08.05.2013. 22.20

” Ir maksimāli jāsargā tās konkurētspēja, pirmkārt, pēc iespējas mazinot elektrības OIK ietekmi uz ražotājiem.”
Jā, tas nu ir pilnīgi skaidrs, bet vai Ekonomikas ministrija kaut ko ir spējīga šajā jautājumā darīt, jo ši OIK ātri var nogremdēt rūpniecisko ražošanu ne tikai LM, bet arī tajā pašā Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā, kuras izaugsme var tikt pilnībā pārtraukta tikai alkatīgo OIK dēļ. Mēslu sastrādāts vairāk nekā vajag TP valdīšana slaikā ar mazajiem HES un TEc 2.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu