Ginta Gabrāna izstāde Fotosintēzes kapsula atgādina, ka zinātnes atklātie procesi vistiešākajā veidā savijas ar ikdienas dzīvi
Mākslas kritiķis Vilnis Vējš teicis, ka «latviešu mākslinieka Ginta Gabrāna pēdējo gadu izstādēs vienmēr tiek provocēta strīdīgā robeža starp mākslu un zinātni, taču pārkāpta netiek». Šis raksturojums man ļāva cerēt, ka mākslinieka izstādes apmeklējums būs īpašs piedzīvojums, kas man kā zinātniekam liks aizdomāties par to, cik tālu atrodas racionālā zinātne no gaisīgās mākslas.
Ieejot aptumšotajā galerijas telpā, sākumā iestājās apjukums, jo, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ nesapratu, kas man būtu jādara, lai sāktu izstādes apskati. Tad uzmanību piesaistīja pie sienas piesprausta papīra lapa, kur aprakstīta izstādes būtība. Ikdienā esmu pieradis nodarboties ar sistemātisku novērojumu racionālu analīzi, tādēļ neizbēgami uz šo tekstu un izstādi pirmām kārtām raudzījos kā uz zinātnisku eksperimentu. Izstāžu telpas centrā eksponēts polietilēna plēves tunelis ar tāda paša materiāla durvīm. Tā galā slēgtā telpā novietots baseins, kurš piepildīts ar zaļu ūdeni. Zaļumu ūdenim piešķir mikroskopiskas aļģes, kas ir izstādes centrālais objekts.
Mākslinieks stāsta, ka šī slēgtā telpa ir «fotosintēzes kapsula», kur aļģes un apmeklētāji kļūst savstarpēji atkarīgi. Izstādes aprakstā šo fenomenu mēģināts skaidrot no zinātniskā viedokļa, sakot, ka aļģes fotosintēzei un augšanai izmanto apmeklētāju izelpoto ogļskābo gāzi un rada mums tik nepieciešamo skābekli. Šeit ir vietā atgādināt, ka fotosintēze ir process, kur, izmantojot gaismas enerģiju, aļģes un augi no neorganiskiem savienojumiem (ogļskābās gāzes un ūdens) rada dzīvības pastāvēšanai nepieciešamās organiskās vielas. Kā blakusprodukts šajā procesā izdalās skābeklis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.