Mandarīni norietējuši, dienas izstīdz garumā, un pavasaris gaidāms jau šajā, nevis tikai nākamajā gadā. Cerīgs sākums «trīspadsmitajam», i nepateiksi, ka «gals» nule garām aizšvirkstējis, pasauli līdzi tā arī neparaudams. Un labi, jo garlaicīgi nebūs.
Šogad vairāki notikumi pretendē būt «vissvarīgākie». Kuru tā godāt, atkarīgs no tā, kāda balss jums lielākā vērtē – dziedamā vai vēlējamā. Laika grafiks nevainojami sakārtots, jo vispirms nāks darbs pie vēlēšanu biļeteniem katram savā pašvaldībā, bet pēc tam Dziesmusvētku svinēšana savedīs Rīgā tūkstošiem gavilētāju. Kaut nu tikai vēlēšanu rezultāti galvaspilsētā dotu gavilēm iemeslu! Vislielākajā mērā to noteiks tas, cik lietišķs un vienlaikus iedvesmojošs piedāvājums būs partijām, kuras Rīgā sola nest pārmaiņas. Pagaidām skan pašķidri, bet laiks mēģinājumiem vēl ir.
Ar balsi saistīts arī nākamā gada nopietnākais lēmums ar tālejošām sekām – par iestāšanos eirozonā. Patiesībā balsis ir divas, jo vairākums vēlētāju gadiem ir skeptisks pret eiro, taču tāpat gadiem atbalstījuši partijas, kuras ir par. Šī nesakritība ilgstoši nevienam nav griezusi ausī, bet nu to labot trūkst laika, jo Eiropa jau gada sākumā no mums gaida tīru toni, nevis kaķu kori. Viens gan ir skaidrs – ļaujot vaļu skeptiskajam «nē» atkārtotā referendumā par eiro jautājumu (kas tika izlemts, jau balsojot par iestāšanos ES), Latvija kā valsts savu balsi aizsmacēs, paliekot perifērijas, nevis līderu ansamblī, kuru nodalīšanos Eiropā nu jau var nedzirdēt tikai kurlais.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.