Pieaug varbūtība, ka Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no ES
Latvijā debates par iestāšanos eirozonā visai konsekventi turas pie argumentācijas, kas balstās ekonomiskās prognozēs. Tiek rēķināts, cik uzņēmēji ietaupīs, ja vairs nebūs jāmaina nauda no eiro uz latiem un atpakaļ, vai arī cik viņiem izmaksās kases aparātu pārprogrammēšana. Tiek minēts, cik eiro ieviešana varētu veicināt ekonomisko izaugsmi un cik zemākas procentu likmes varētu ietaupīt budžetam naudu, vai arī tiek norādīts uz izmaksām par līdzdalību eirozonas glābšanas fondos.
Protams, ir svarīgi to visu censties aprēķināt. Tomēr jāatceras, ka tās ir prognozes, un veca anekdote vēsta – Dievs radījis ekonomistus, lai sinoptiķi nejustos tik vientuļi.
Taču kopš šīsvasaras ir sākuši pieņemties spēkā procesi, kuri aizvien vairāk liek skatīties uz līdzdalību eirozonā no pavisam cita, ģeopolitiska rakursa. Kamēr eirozonas valstis soli pa solim iet uz aizvien ciešāku ekonomisku un politisku integrāciju, plašākās Eiropas Savienības savstarpējās saites draud kļūt aizvien vaļīgākas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.