Lielas ienākumu atšķirības nav tikai ētiska problēma. Tās kavē tautsaimniecību
Varbūt tā ir nejaušība, varbūt karmiska saskaņa. Pagājušajā nedēļā, kad pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālistes Inga Spriņģe un Kristīne Rizga žurnālā Ir publicēja savu pelnīti lielu uzmanību piesaistījušo pētījumu par nevienlīdzību Latvijā, vairākos ietekmīgos pasaules izdevumos parādījās izvērsti raksti par šo pašu tēmu. Britu žurnāls The Economist, kas jau gandrīz 170 gadus sparīgi aizstāv liberālus principus, publicēja speciālu sadaļu par nevienlīdzības pieaugumu pasaules valstīs un tā nevēlamajām sekām. Savukārt Amerikas avīze The New York Times publicēja vairākus rakstus un ekspertu debates, kas pievērsās jautājumam – kā pārāk liela nevienlīdzība var traucēt tautsaimniecības izaugsmei.
Šī plašā pievēršanās nevienlīdzības radītajām problēmām daudziem noteikti šķitīs pārsteidzoša, pat nedaudz dezorientējoša, jo pēdējos 30 gados pasaules ekonomiskajā domāšanā dominēja pārliecība, ka ekonomiskā izaugsme pati par sevi atrisinās nevienlīdzības problēmu, gan arī – nedaudz paradoksāli – ka nevienlīdzība nebūt nav nekas slikts, jo veicina konkurenci, atalgo sekmīgākos un līdz ar to balsta izaugsmi.
Tāpat kā daudz ko citu, pēdējo gadu finanšu krīze un tās mācības tagad mums liek no jauna izvērtēt šos ekonomiskos pieņēmumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.