Oskariem ieteiktā Latvijas filma Golfa straume zem ledus kalna nepakļaujas nekādiem nosacījumiem
Par režisora Jevgeņija Paškēviča filmu sāku dusmoties vēl neredzējis, jo Latvijas kino man ir sāpīga tēma. Biju dzirdējis, ka tā veidota vairāk nekā 10 gadus (neko labu tas neliecina) un ka tā ir erotiska drāma (izklausījās cerīgi). Biju lasījis, ka Lielo Kristapu saņēmusī filma «šķeļ laika un telpas robežas» un pieskaras «dziļi filozofiskiem un reliģiskiem motīviem». Un tā arī bija – filma pieskārās dažādām interesantām tēmām, taču nekādi nespēja tās saķert un noturēt.
Filmas sižets seko trīs vīriešiem trīs dažādos laika posmos – 17., 19.gadsimtā un mūsdienu 90.gados. Vīri uzvedas absolūti neadekvāti, un nav saprotams, vai viņi ir narkotisko vielu iespaidā, vai arī piedzīvotais ir daļa no kāda nakts murga. Katrā filmas daļā ir sieviete, kas uzrodas nejauši un, iespējams, saved vīriešu prātus galīgā sviestā. Viņa parādās pēkšņi – skaista, kaila un dievīgi izgaismota, taču bez īpaša konteksta. Pirmais vīrietis ir mākslas tirgonis no Rīgas, kas mēro garu ceļu uz kādu muižu, kur blandās pa koridoriem, satiek muižas iedzīvotājus, neko sakarīgu nespēj pateikt un beigās piedalās orģijā ar trīs sievietēm. Otrā daļa seko kādam vīrietim Parīzē, kurš ierauga skaistu sievieti un tad satraukts skraida apkārt, līdz iemaldās tādā pasaku telpā, kur arī seko orģija ar šo dāmu. Tad caur dažiem abstraktiem kadriem, kuri beigās «nosēžas» uz Brīvības ielas, skatītājs nonāk pagājušā gadsimta 90.gadu Rīgā. Diemžēl es vairs neatceros, kas tieši tur notika, jo tajā brīdī ļoti gaidīju filmas beigas un domas bija aizklejojušas tālu prom. Nekas no visa notikušā nespēja mani ieinteresēt, sižets bija haotisks un izraisīja apjukumu.
Filmas skaņa ir ieturēta sliktākajās padomju kino tradīcijās – rupja dialogu dublāža, kas bieži nav sinhrona ar aktieru mutes kustībām. Skaņas celiņa dizains gluži kā tipiskais krievu kino skanējums – katrs aktiera elpas vilciens, siekalu norīšana, stomīšanās un ņurdēšana, elsošana, lūpu nolaizīšana vairāk atgādina vācu pornofilmu, nevis kinofilmu, kurai vajadzētu tuvināties realitātei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.