Cik spiedīgi apstākļi parlamentam liek pirkt jaunu ēku par 1,66 miljoniem
Šomēnes pieņemtie budžeta grozījumi ir pirmie pēc krīzes, kuri vairs neparedz ciešāku jostas savilkšanu, bet tieši otrādi – piešķir līdzekļus vajadzībām, ko iepriekš nācās ignorēt. Starp šīm vajadzībām ir arī papildu ēkas iegāde Saeimai, kam jau piešķirti 1,66 miljoni latu.
Saeimas īpašumā Rīgā jau ir četras ēkas, bet nu tām plānots pievienot arī māju Jēkaba ielā 6/8, ko īpašniece Latvijas Hipotēku un zemes banka tagad iznomā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Jau pērn novembrī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa vēstulē premjeram lūdza izskatīt iespēju nodot šo ēku Saeimas valdījumā, jo bibliotēka plāno telpas atbrīvot līdz nākamā gada vidum. Vēstulē Āboltiņa ēkas nepieciešamību pamatoja ar «piemērotu darba vietu trūkumu Saeimas valdījumā esošajās ēkās un nepieciešamību nodrošināt visus Saeimas darbiniekus (deputātu palīgus) ar darba vietām».
Statuss prasa kabinetu
Devos izpētīt, cik spiedīgi ir darba apstākļi parlamentā. Saeimas preses dienests skaidro – telpu trūkuma dēļ vairāk nekā pusei deputātu nav sava kabineta, un vienā telpā nereti strādā divi, trīs un pat četri deputāti. Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis gan precizē: jā, viņš zinot tādus kabinetus, kuros sēž trīs vai četri deputāti, tomēr tādu ir ļoti maz un pamatā deputātu kabineti tomēr ir vienvietīgi un divvietīgi. Uzzināt precīzu informāciju ir sarežģīti, jo izrādās – nekāda analīze par telpu skaitu, izmēriem un noslodzi pirms parlamenta balsojuma vispār nav veikta. «Es zinu, kā sēž mani kolēģi,» neko savādu šajā apstāklī nesaskata Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC), kurš darbojas Saimnieciskajā komisijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.