LU profesors Māris Kļaviņš zina stāstīt, ka kādreiz Latvijā jau Jāņos ēda no jaunajiem graudiem ceptu maizi, bet nākotnē klimata dēļ var iznīkt skujkoku meži
Šādu sarunu pamudināja ziņas, kas pašreizējos klimata procesus raksturoja ar vairākiem «vis-». Ziemeļu ledus okeānā ar ledu klātā platība šovasar ir bijusi vismazākā novērojumu vēsturē, Grenlandes ledāji kusuši visstraujāk. Vēl labā atmiņā ir Latvijas jūlija dienas ar gaisa temperatūru +16 grādi un augusts, kuru Latvijas Meteoroloģijas centrs nodēvēja par visaukstāko 21.gadsimtā. Kāpēc tik daudz īpašības vārdu vispārākajā pakāpē?
Lai gūtu skaidrojumu, dodos uz LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti. Lai nokļūtu pie vides zinātnes nodaļas vadītāja Māra Kļaviņa, jāiziet cauri laboratorijai ar mērtraukiem pilniem plauktiem, arī profesora šaurais kambarītis ir īsti profesorīgs – līdz malām piestūķēts ar grāmatām un papīriem. Aizņemtības dēļ Kļaviņš pusdienu piedāvājumu noraida, taču beigās stāstnieks tomēr iekrīt aizvien dziļāk profesionālajā azartā.
Ledāju kušanu Kļaviņš saista ar paša ledus temperatūras izmaiņām – Ziemeļu puslodē temperatūra pēdējās desmitgadēs ir būtiski pieaugusi un tā ietekmē «siltāks» kļuvis arī ledus. «Rezultātā vasarās, it īpaši Grenlandē, kur ir šīs pozitīvās temperatūras anomālijas (temperatūra kļūst aizvien augstāka), notiek būtiska ledāju masu kušana. Tas izraisa citu procesu virkni – jūrās un okeānos ieplūst liels daudzums saldūdens un līdz ar to izmaina ūdens sāļuma līdzsvaru. Tālāk tas var ietekmēt okeāna straumju cirkulāciju un arī siltumenerģijas pārnesi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.