LU rektors Mārcis Auziņš Higsa bozona atklāšanu salīdzina ar elektrības izgudrošanu – nepaies ilgs laiks, kad par to iekasēs nodokļus
Tagad šeit ir par kādu šampanieša pudeli vairāk – Mārcis Auziņš līdzpaņemtajā planšetdatorā «šķirsta» Eiropas Kodolpētījumu centrā CERN paša uzņemtās fotogrāfijas un norāda uz plauktu, kur rindojas tukšas šampanieša pudeles. Katru brīdi, kad «kaut kas nopietns izdarīts», zinātnieki atzīmē ar priekā dzirksteļojošo dzērienu, un kur nu vēl lielāks notikums nekā pagājušajā nedēļā, kad CERN paziņoja par «Dieva elementārdaļiņas» jeb Higsa bozona atrašanu. Atklājumam ir mītisks spēks, jo līdz ar to var uzskatīt, ka zinātnieki ir noskaidrojuši visas daļiņas, no kurām uzbūvēts Visums. Higsa bozons turklāt ir nevis vienkārši pēdējā trūkstošā elementārdaļiņa, bet īpaša daļiņa, kas izskaidro, kāpēc pārējām ir masa.
Atklājuma mērogu labi raksturo fakts, ka pat nopietniem zinātniekiem tas lika uzvesties kā popzvaigžņu faniem – lai būtu klāt vēsturiskajā brīdī 4.jūlijā, ļoti prominenti fiziķi rindu pie auditorijas aizņēma jau iepriekšējā vakarā. Fiziķa Auziņa tur gan nebija, un šo notikumu mēs atzīmējam vēlāk ar kārtīgām pusdienām Garage vīna bārā Berga Bazārā. Par Higsa bozona atklāšanu profesors runā ar lielu entuziasmu, kaut izskanējusī ziņa profesionāliem fiziķiem nav bijusi pēkšņs zibens skaidrās debesīs. «Mēs jau pirms gada par 95% bijām pārliecināti, ka tā būs. Bet, tā kā Eiropas kodolpētniecības centrā nesen jau bija viens liels fušieris (paziņoja par it kā atklājumu, ka neitrīno pārsniedz gaismas ātrumu, kas fizikā ir absolūts bestsellers vai neiespējams notikums, un pēc tam bija spiesti atsaukt, ka tā ir kļūda eksperimentā), tad šoreiz viņi paziņojumu gatavoja ilgi.»
Kad lūdzu, lai Auziņš izstāsta atklājuma būtību tik vienkārši, kā to klāstītu saviem mazbērniem, viņš atkārto CERN ģenerāldirektora Rolfa Hoijera teikto preses konferencē. Kad pasākuma auditorijā ienācis skotu zinātnieks Pīters Higss, kurš 60.gados izprātoja teoriju par šādu daļiņu eksistenci, viņam apkārt aplipa žurnālisti un viņš pārvietojās ļoti lēni. «Tās daļiņas, ap kurām Higsa bozoni lielā vairumā aplīp apkārt, kļūst smagas un kustas lēni. Tās, kuras Higsa bozonam ir mazāk interesantas, kustas ātrāk. Savukārt daļiņas, kuras Higsa bozonam absolūti nav interesantas, klāt neķeras, un tās kustas ar gaismas ātrumu, kā, piemēram, gaisma. Daļiņām ir masa, un tās kaut ko sver, jo mijiedarbojas ar Higsa lauku, ko reprezentē vai kura izpausme ir Higsa bozoni.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.