Aizgājušais mēnesis parādījis Latvijas un ASV attiecību noturību
Pērn novembrī vizītes laikā Austrālijā ASV prezidents Baraks Obama vairākkārt uzsvēra, cik svarīga Āzija ir Amerikai, un līdz ar to radīja jaunu ārpolitiski tehnokrātisku žargonvārdu «pivot» jeb «pavērsiens», kuru nostādīt blakus jau viņa prezidentūras sākumā izsludinātajam «reset» jeb «pārlādēšanai» attiecībās ar Krieviju.
Kopš tam ASV «pavērsiens» Āzijas virzienā ir kļuvis par ārpolitikas vērotāju un apspriedēju iecienītu terminu. Tajā lakoniski sakoncentrējas ģeopolitiķu visai viengabalainais spriedums, ka divdesmit pirmajā gadsimtā Amerikas uzmanība tiks pavērsta prom no novecojošās, ekonomiski stagnējošās un militāri aizvien maznozīmīgākās Eiropas un pievērsta strauji augošajām un drošības ziņā aizvien nozīmīgākajām Āzijas valstīm un to tirgiem.
Šīs globālās bažas sakrīt ar tēmu, kura tikusi Latvijā cilāta jau kopš 2004.gada, kad iestājāmies NATO: kā saglabāt lielākā un spēcīgākā stratēģiskā partnera interesi par mums pēc tam, kad lielie uzdevumi ir izpildīti? Baltijas valstis ieņēma nozīmīgu vietu Vašingtonas dienas kārtībā no neatkarības kustības sākumiem līdz pat NATO paplašināšanas veiksmīgajai kulminācijai. Tomēr visas pasaules problēmas lielākā vai mazākā mērā skar ASV intereses, tāpēc nebija bez pamata bažas, ka «izpildītās misijas» apziņa varētu vienlaikus kļūt par iemeslu noglabāt mūs sekmīgo piemēru aktīs un ķerties pie jauniem, aktuālākiem izaicinājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.