Zane Peneze ir vienīgā žurnāliste no Latvijas, kas pabijusi nemierīgajā Sīrijā, kur jau vairāk nekā gadu notiek asiņaini protesti pret valdošo režīmu. Turp viņa devās kā «skolotāja», kurai patīk fotografēt ar iPhone
Skaitļi kļuva arvien biedējošāki. 70, 100, 150 nogalināto vienas dienas laikā. Strādājot radio, es šīs ziņas no Sīrijas izplatīju tālāk kā sausus faktus. Gandrīz katru dienu un mēnešiem ilgi. «Tas taču tālu», «nevienam neinteresē», «tie arābi jau ir agresīvi un citādi nevar» bija biežākās atbildes uz manu sašutumu par vispārējo vienaldzību. Tomēr es gribēju redzēt savām acīm, kas notiek Sīrijā.
Biju sazinājusies ar Tuvajos Austrumos strādājušajiem Rietumu žurnālistiem, un ziņas nebija iepriecinošas – viņi paši pēdējo reizi bija iekļuvuši Sīrijā februārī, tagad ziņo no Libānas vai Turcijas, turklāt par tulku maksā 150 dolārus dienā. Man tādu līdzekļu nebija, bet palīdzēja laimīgas sagadīšanās.
Jau nākamajā dienā pēc ierašanās Beirūtā nolēmu izmēģināt laimi un šķērsot robežu kopā ar kādu juristu no Damaskas, kurš todien devās mājup. No Libānas Sīrijā joprojām var nokļūt pāris stundu laikā, lielākais sauszemes robežšķērsošanas punkts pusceļā starp Damasku un Beirūtu darbojas «ikdienas režīmā» – vismaz ārēji, it kā mudinot domāt, ka Sīrijā viss kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.