Ostām izdevīgi it kā piederēt valstij, bet rīkoties kā privātuzņēmējiem
Pirms vairākiem gadiem kāds augsta līmeņa valsts ierēdnis ar rūgtuma pieskaņu balsī teica, ka īstā politika Latvijā tiek veidota nevis Ministru kabinetā, bet gan Ostu padomē, kuras locekļi savās sēdēs var «mazgāt galvu» jebkuram valsts pārvaldes darbiniekam, kurš nerīkojas atbilstoši šīs politbiznesa cauraustās nozares uzstādījumiem un interesēm. Tiesa, tas bija vecajos oligarhu laikos, kad «valsts kā (dažu cilvēku īpašumā esošs) uzņēmums» bija valdošā ideoloģija un prakse.
Tagad ir citi laiki, valdību veido «tiesiskuma koalīcija», tomēr tas, ka ostu pašapziņa vēl aizvien ir gana dzīvelīga, bija spilgti redzams pirms dažām nedēļām raidījumā De facto, kad Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs ar it kā pašsaprotamu bezkaunību paziņoja, ka viņš varot pateikt «visiem pēc kārtas – [Rīgas ostas] valdei, valdībai, (..) premjeriem, prezidentiem -, ka viņi ir vai nu duraki, vai mazattīstīti, vai kaut ko nesaprot un grābstās tur, kur viņi paši neko nejēdz».
Ne jau tikai Loginova tīksmināšanās ar savu pašpuicismu liecina, ka Latvijas ostas jūtas labi pasargātas no jebkādiem jauniem vējiem. Gada sākumā uzvirmoja runas par ostu pārvaldes sistēmas reformu, kuru izsauca gan ASV Tirdzniecības kameras sūdzības par atklātības trūkumu ostu saimniecībā, gan Zatlera Reformu partijas deklarētā vēlme uzlabot to efektivitāti. Par nelaimi, ārpus ZRP nav manāms ne mazākais entuziasms kaut ko sevišķi mainīt. Tiesa, Satiksmes ministrijas paspārnē februāra sākumā tika izveidota, kā to privātā sarunā ironiski nosauca viens procesa vērotājs, «zivju slīcināšanas komisija», kurā nospiedošais vairākums dalībnieku bija acīmredzami apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību un cītīgi strādāja, lai visas lielās zivis arī turpmāk varētu meklēt, kur dziļāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.