Domes vēlēšanas izbeidz Putina varas monopola neapstrīdamību
Vēl pagājušonedēļ lielās politiskās ziņas no Krievijas bija garlaicīgas – pašreizējais premjerministrs, pirms tam prezidents Vladimirs Putins nākamgad martā atkal apmainīsies vietām ar pašreizējo prezidentu, pirms tam premjerministru Dmitriju Medvedevu un turpinās valdīt 12 nākamos gadus. Taču Krievijas Domes vēlēšanas svētdien šo fakta konstatāciju pārvērta jautājumā – cik ilgi Putins vēl valdīs?
Šis pavērsiens ir neatgriezenisks un draudīgs režīmam, kura galvenā pazīme vienmēr bija bijusi tā līdera autoritātes neapstrīdamība. Valdnieks ir zaudējis neaizskaramā tēlu un līdz ar to varas monopolu. Zaudēto atgūt nevar, taču nav šaubu, ka Putins to mēģinās darīt. Krievijas kaimiņvalstīm, to skaitā Latvijai, var nākties saskarties ar daudz skarbāku Kremļa retoriku, taču droši vien arī rīcību.
Raugoties no demokrātiskas valsts, vēlēšanu iznākums valdošajai partijai Vienotā Krievija ir pat ļoti labs – gandrīz puse vēlēšanās piedalījušos balsu un joprojām lielākais vietu skaits parlamentā – vairāk nekā puse. Tas būtu ļoti labs jebkurai partijai jebkurā daudzpartiju demokrātijā, taču ne varas partijai Krievijā. VK priekšsēdētājs Boriss Grizlovs pirms vēlēšanām bija paziņojis, ka iegūt mazāk par konstitucionālo vairākumu – 300 no 450 vietām Domē – partijai nozīmētu sakāvi. Tieši tas ir noticis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.