Nesaskaņas par bankām ir skaļākais Baltijas vienotības trūkuma apliecinājums
Aizvadītās divas nedēļas nav nākušas par labu Baltijas vienotībai. Vislabāk tas bija manāms saistībā ar Latvijas un Lietuvas politisko un ekonomisko notikumu numur viens – Vladimira Antonova kabatas banku krahu. Pēc lietuviešu 16.novembra lēmuma nacionalizēt Snoras banku Latvijā viss vēl bija mierīgi, bet, kad pirmdien, 21.novembrī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja par Snoras piederošās Krājbankas darbības apturēšanu, sākās sen neredzēta pārrobežu vārdu apmaiņa starp abām baltu tautām.
Cerot, ka lietuvieši ietaupīs Latvijai visas tās problēmas, kuras tagad sākušās bankas slēgšanas dēļ (kompensāciju izmaksas noguldītājiem no valsts līdzekļiem, miljonu zaudējumi uzņēmumiem, valsts iestādēm un pašvaldībām), Latvija uzreiz sāka izdarīt spiedienu, lai Lietuvas valdība, kas nu bija kļuvusi par Krājbankas īpašnieku, tomēr censtos to glābt.
Jau nākamajā dienā finanšu ministrs Andris Vilks (V) atsaucās uz Latvijas valdības rīcību Parex bankrota laikā, kad tika saglabāta tās Lietuvas filiāle, un draudēja, ka līdzīgas pretimnākšanas trūkums netiks aizmirsts: «Mēs darījām visu, lai ar savu ietekmi nedevalvētu Lietuvas litu un noturētu Lietuvā stabilitāti. Ja Lietuvas valdība uzskata, ka šo situāciju [ar Krājbanku] tā viegli palaidīs, tad ir jāsaprot, ka tas zināmā mērā var ietekmēt arī citas mūsu attiecības.» Latvijas amatpersonas gandrīz katru dienu pārmeta kaimiņiem par informācijas trūkumu, bet pēc Lietuvas valdības 24.novembra lēmuma Snoras likvidēt, kurš sagrāva arī cerības uz Krājbankas glābšanu, premjerministrs Valdis Dombrovskis atcēla nākamajā dienā plānoto vizīti Viļņā, ko grūti izprast citādi kā demonstratīvu neapmierinātības izteikšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.