Tautība kā noteicošais faktors balsošanā – vai pret to ir zāles?
Jebkurš ārsts jums pateiks, ka galvenais solis cīņā ar atkarību no alkohola ir problēmas atzīšana. Divkopienu sadrumstalotību un rezultātā etniskās balsošanas problēmu mūsu sabiedrība jau sen ir atzinusi. Vai varam to arī ārstēt?
Padomju laikos brīvas balsošanas nebija, un krievvalodīgie iedzīvotāji neaizdomājās par etniskuma problēmām, jo neinteresējās un nesajuta latviešu tautas noskaņojumu. Neatkarības gados noformējās atjaunotā latviešu sabiedrība, kura sāka koncentrēties uz nacionālo attīstību, noliekot malā cittautiešu iedzīvotāju intereses. Paejot 20 neatkarības gadiem, valdošā elite atklāti atzīst, ka līdzšinējā integrācijas politika ir cietusi neveiksmi. Tā mēs dzīvojam – strīdamies politiskā līmenī, ik pa laikam masu mediji raksta nepatīkamus vārdus par otru etnisko grupu, vainojot to visās Latvijas likstās un bēdās, taču sadzīves līmenī sūdzamies par kopējām problēmām, un arī lielāko daļu svētku nosvinam kopā.
Tā varam ilgi sadzīvot, bet – vai varam attīstīties kā valsts? Padomājiet, cik maz Latvijā ir cilvēku! Ja turpināsim iet partiju pavadā, kuras darbojas pēc principa «skaldi un valdi», mēs tikai palielināsim kopējo spriedzi, kas arvien vairāk mūs šķirs vienu no otra. Sekos kārtējā konflikta radikalizācija, arvien lielāka savstarpējā neiecietība, jauns emigrācijas vilnis… Pat negribu to visu iztēloties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.