Valdība ilgi vilcinājās pieņemt lēmumu par Hipotēku un zemes banku
Varētu domāt, ka pēdējo gadu pieredze gan Latvijā, gan pasaulē būtu cilvēkiem iemācījusi – valstij banku biznesā nav ko meklēt. Pat ja finansiālie rezultāti ir pieņemami, politiķu un ierēdņu iesaistīšanās banku lēmumos – cik ieguldīt? kam aizdot? kādas algas maksāt? – neizbēgami izraisa aizdomas un pārmetumus. Bet, ja banka strādā ar zaudējumiem, tad politiska vētra ir gandrīz garantēta.
Tāpēc ir jo dīvaināk, ka vairākas Latvijas valdības pēc kārtas tik ļoti negrib saraut saites ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, un tagad, kad beidzot ir pieņemts lēmums par tās sadalīšanu un pārdošanu, virkne redzamu politiskā procesa dalībnieku – Ventspils mērs Aivars Lembergs, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis – sāk sūkstīties, ka valsts ir gatava tik neizdevīgā brīdī pārdot tik brīnišķīgu banku.
HZB dibināta jau 1993.gadā kā valsts banka, taču līdztekus dažādu attīstības projektu kreditēšanai tā izvērsa arī tīru komercdarbību, piesaistot iedzīvotāju depozītus un starptautiskos sindicētos kredītus un izsniedzot ar attīstības pro-grammām nesaistītus aizdevumus. Gan izsniegto kredītu, gan aktīvu ziņā tā pēdējos gados ir atradusies starp Latvijas astoņām lielākajām bankām. Aizdevumu apjoms strauji pieauga treknajos gados – par 35% burbuļa augstākajā punktā 2007.gadā – , taču HZB grupas peļņa neturēja līdzi. Tā sasniedza savu maksimumu 2007.gadā – 6,5 miljonus latu, bet tas bija ievērojami mazāk nekā citām līdzīga lieluma Latvijas bankām un tikai par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.