Lētā darbaspēka vilināti, Liepājas mēbeļu ražotni ERKE reiz gribēja pārpirkt ārzemnieki. Liepājnieki ticēja, ka paši iemācīsies izgatavot Eiropā pieprasītās masīvkoka mēbeles. Un iemācījās
Pirms 130 gadiem Liepājas kanāla malā, pāris kilometru no ostas, darbu sāka viena no pirmajām piecām kokzāģētavām pilsētā. Laiks izrādījās biznesam labvēlīgs. Tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Liepāja-Romni, padziļināta osta, un iedzīvotāju skaits, kas 19.gadsimta sākumā bija nieka pieci tūkstoši, tuvojās 100 000. Desmit gadu vēlāk blakus zāģētavai sāka ražot sērkociņus, bet vēl pēc desmit gadiem – koka mucas.
Kopš tā laika daudz ūdeņu Liepājas kanālā aiztecējis, taču ar koku šajā vietā strādā joprojām – masīvkoka mēbeles te ražo kompānija ERKE. Stāsts par to, kā uzņēmums ticis pie sadarbības partneriem Eiropā un apguvis dabīgā koka pārstrādes tehnoloģiju, apliecina ne tikai neatlaidību, bet arī iemācījis tā ļaudīm piesardzību. Trīspadsmit gadu laikā mēs esam vieni no retajiem, kam intervija netiek atteikta.
Sāk ar fuksīti
Kad 90.gadu beigās ERKE ķērās pie pirmā masīvkoka krēslu pasūtījuma, viņiem nebija nekādas pieredzes šajā jomā. «Mēs pat īsti nezinājām, kas tas ir,» stāsta viena no trim uzņēmuma līdzīpašniekiem un bijusī direktore Dace Pērkone. Tolaik mēbeles tika ražotas no skaidu plāksnes, finiera, presētā kartona, nevis no koka. Jo masīvkoka mēbeles nenozīmē, ka tās ir masīvas. Galvenā atšķirība – mēbeles izgatavotas no dabīga koka, precīzāk, no savā starpā salīmētām lamelēm jeb nelielām līstītēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.