Pēc bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko notiesāšanas savdabīgā krātiņā nonācis arī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Kādas politiskās shēmošanas kļūdas ir pieļāvis viņa «galms»?
Jau otrās krimināllietas ierosināšana pret bijušo Ukrainas valdības vadītāju – drīz pēc pirmā sprieduma, kas izpelnījās asu reakciju Vašingtonā, Briselē un Maskavā, – izkliedē visas šaubas, ka Ukrainas varas iestādēm tik tiešām neinteresē apsūdzību saturs. Galvenais ir «iesēdināt» Jūliju Timošenko pēc jebkādas apsūdzības. Protams, apsūdzība dienesta pilnvaru pārsniegšanā, slēdzot līgumu par gāzes piegādi, bija visērtākā, ja uz to raugās no Krievijas un Ukrainas enerģētiskā dialoga viedokļa. Ukrainas vadībai pēc kaut kādas neizprotamas loģikas šķita: ja tā pierādīs līguma netaisnīgumu tiesā, tas noteikti dos panākumus gāzes piegādes sarunās ar Krieviju. Praksē viss iznācis otrādi.
Pirms pusotra gada ievēlētā prezidenta Viktora Janukoviča pietuvinātajām personām ideja kompromitēt Timošenko radās burtiski nākamajā dienā pēc uzvaras. Bet varbūt pat pirms tās. Protams, ir grūti atturēties no kārdinājuma Timošenko oponentu rīcībā meklēt kādu racionālu graudu. Piemēram, ka bez Timošenko apcietināšanas un notiesāšanas Janukovičam neizdotos vājināt opozīciju un izveidot savu autoritāro režīmu.
Tomēr socioloģisko aptauju dati rādīja gluži citu ainu. Pēc prezidenta vēlēšanām pagājušā gada februārī Timošenko, kas tā arī neatzina sava sāncenša Janukoviča uzvaru, strauji zaudēja savu piekritēju atbalstu. Būtībā pats par sevi notika tas, pēc kā tiecās Janukoviča galms, – opozīcija tiešām kļuva vājāka un sadrumstalotāka. Pat tagad, kad Janukoviča reitings strauji krīt, arī atbalsts Timošenko gandrīz nepieaug un turas iepriekšējā līmenī. (Saskaņā ar Razumkov Centre aptauju, Janukoviču oktobrī pilnībā atbalstījuši tikai 10% iedzīvotāju, daļēji atbalstījuši – 30%, bet drīz pēc ievēlēšanas atbalsts viņam bija 65%. Turpretī Timošenko pilnībā atbalsta 12%, bet daļēji – 22% aptaujāto.) Ja Timošenko liktu mierā, diezin vai viņa kļūtu par Janukoviča un viņa Reģionu partijas galveno konkurenti pat neizbēgama prezidenta reitingu krituma gadījumā. Priekšplānā, visticamāk, izvirzītos citi opozīcijas līderi, kas, iespējams, būtu varai parocīgāki jauna dialoga sākšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.