Pirms 22 gadiem Ineta pirmoreiz ieraudzīja Jorkšīras terjeru. Polijā, kur bija pieredzes apmaiņā. Saprata, ka tādu suni vajag. Uzzinājusi, ka kucēns maksā 1500 dolāru, viņa savu sapni atmeta
Tas realizējās pēc 15 gadiem, kad, ieraudzījusi jorku (tā sarunvalodā dēvē Jorkšīras terjerus) lielveikala zooveikalā, nespēja tam paiet garām. Izceļojušies ar jorku Burci par Eiropu, Valdavu pāris saprata, ka suns nesagādā grūtības un droši var uzņemties rūpes par otru. Suņu izstādē iegādājās Ondu. Viņa kļuva par pasaules čempioni. Bija nepieciešama vēl viena izstāžu meitene, tikai mazāka par Ondu, tāpēc uzradās Sise. Ceturto suni Gungu Valdavi nopirka tā, kā nedrīkst pirkt: neredzot suņa vecākus un dzīvesvietu. Inetas vīrs ieraudzīja sludinājumu, sazvanīja saimnieci. Tikās lielveikalā. Vīrs prasīja: «Patīk tev kucēns?» Ineta piekrītoši pamāja. Viņš atgriezās ar naudu. Piekto suni Bibi (lietuviešu val. slengā – vīrieša dzimumloceklis, poļu val. – smukais ģīmītis) Inetas vīrs nopirka Polijā. «Juta, ka tā ir viņa sunīte. Tad gan teicu – suņu mums pietiek.» Bet tad Ondai piedzima divi kucēni. «Viena meitene palika pie mums. Kaut kā nejauši. Kasablanka.» Septītais suns Aika nav jorks. Inetas vīram bija iepatikusies Maltas zīda suņu šķirne, tāpēc nopirka. Visjaunākajam jorkam Čiepai ir trīs mēneši. Sises meita. Jorkam varot piedzimt 1-7 kucēni. Suns var nodzīvot pat 20 gadu. Vecākais Latvijā ir 16 gadu vecs.
Vienlaicīgi pastaigā pa Ģertrūdes ielu Ineta var izvest piecus suņus. «Vīrs man divmetrīgs. Paņem pašu mazāko un iet. Es ar pārējiem no aizmugures,» smejas Ineta. Jorki vīram ļoti patīkot, meitai arī. Ineta novērojusi, ka vīrieši, kuri sākotnēji ir skeptiski un saka: «Oi, bābas ar tiem mazajiem suņiem!», pēcāk tos iemīl un brīnās, ka tie tik gudri. Lielākoties gan šīs šķirnes suņus iecienījušas meitenes bez ģimenes, kā arī sievietes, kurām bērni lieli. Ineta pie jorka tika, kad viņas dēls 18 gadu vecumā aizgāja dzīvot citur.
Saku Inetai, ka jorkus bieži vien dēvē par potētajām žurkām un sviedru uzsūcējiem, jo nēsā padusē. Ineta pasmaida: «Katrs jau dzīvi mēra pēc sevis.» Viņa zina cilvēkus, kuri pret jorkiem izturas kā pret lellēm: nēsā klēpī, nelaiž zemē, tādējādi deformējot sunim mugurkaulu. «Lai arī suns mazs, tas jāmāca. Citādi izaug gražīgs un nemitīgi žvankst.» Inetas suņi iet mazo suņu skolā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.