Andra Bērziņa veiksme prezidenta amatā nebūs atkarīga no apgādnieka prasmes
Nesen Somijas TV stāstīja par tagad jau pensionējušos prezidenta kancelejas vadītāju Jāko Kalelu. Nostrādājis vairāk nekā 30 gadu, pieredzējis vairākus prezidentus – Urho Kekonenu, Mauno Koivisto, Marti Ahtisāri un Tarju Halonenu. Nevienam no prezidentiem neienāca prātā, ka iepriekšējā prezidenta kancelejas vadītājs neder – augstais valsts ierēdnis kalpoja valstij un tautai, nevis vienam vai otram prezidentam.
Atjaunotās Latvijas 20.gadadienas svelmainajā vasarā savus pienākumus sāks pildīt jauns Valsts prezidents un «viņa komanda». Pēctecība līdz šim garantēta – prezidenta izvirzīšanas paražās. Atgādinot bieži skandināto frāzi («naudas ir tik, cik ir», «ierēdņi mums ir tādi, kādi ir» utt.), atliek secināt, ka «prezidents mums ir tāds, kāds ir».
Gunti Ulmani savulaik ievēlēja, pateicoties slavenajam sencim. Toreiz atjaunotajai Latvijai nebija pieredzes, ko īsti dara prezidents. Vairu Vīķi-Freibergu kāds tolaik ietekmīgs politiķis, kurš tagad aizrāvies ar golfa spēli tālu no dzimtenes, nodēvēja par «baltu lapu». Tā viņš novērtēja daudzu grāmatu autori, līdz ar to pauzdams, ka pats izglītojošas grāmatas nelasa. Latvijas intelektuālajās aprindās zinātniece jau sen bija pazīstama. Viņa sava darba gados vairoja Latvijas starptautisko autoritāti. Valdi Zatleru bīdīja aprindas, kuras galu galā aptvērušas, ka palikušas ar garu degunu. Viņš izrādījies godavīrs un valstsvīrs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.