Telpa satumsa. Abās skatuves malās iedegās eglītes. Murdoņa zālē noklusa
Sākās Latvijas kara flotes Ziemassvētku koncerts: jūrnieki dejoja piegulošos triko apģērbos. Piecgadīgā Gunta, leitnanta meita, bija nosēdināta otrajā rindā un neredzēja skatuvi, jo pirmajā rindā sasēdās lielkungi. Tieši priekšā Guntai – admirālis Teodors Spāde. Guntai gan viņš bija vienkārši kungs ar platu muguru, kas aizsedz skatu, tāpēc meitene piegāja pie viņa un pateica, ka neko neredz. Spāde meiteni paņēma klēpī. «Viņš man prasīja, vai patīk deja. Atbildēju, ka nepatīk, jo dejo puspliki vīrieši. Spāde teica: «Dejojot tādās drēbēs var labāk redzēt ķermeņa lunkanumu.» Es atbildēju: «Tad, kad izaugšu liela, neprecēšu baletdejotāju. Precēšu jūrnieku,» Gunta šķelmīgi piever acis un nosmaida ar vienu lūpas kaktu.
Kad koncerts beidzās, mamma Guntu bāra: «Ko tu izdarīji tētim tādu kaunu, rāpies klēpī admirālim!» «Mammiņ, mēs par precēšanos runājām,» Gunta teikusi. Pēcāk admirālis tētim pateicies, ka audzina drosmīgu meitu.
Otrā tikšanās ar Spādi bija pusgadu vēlāk, 1939.gada vasarā. Gunta ar mammu Bolderājā pastaigājās gar jūras spēku kuģiem Imantu, Virsaiti un Viesturu. Pretim nāca Spāde. Gunta pakniksēja. Viņš atcerējās gaišmataino meiteni, pietupās un teica, lai ielāgo šo mirkli un apskata karakuģus. «Pēc gada te vairs neizskatīsies kā patlaban. Kuģu nebūs. Tu esi drosmīga meitene. Apsoli, ka tad, kad izaugsi liela, sameklēsi iespēju, lai pastāstītu citiem, kā te reiz izskatījās.» Gunta pamāja ar galvu. Pēc gada Latviju okupēja. Visus šos gadus Gunta dzīvojusi ar misijas apziņu, ka viņai jādaudzina kara flote, un viņa to arī dara: rāda foto, stāsta par kuģiem un zemūdenēm, par brašajiem jūrniekiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.