Ko nozīmē dzīve arābu demokrātijā un ko var sagaidīt pēc režīma krišanas Ēģiptē
Sapērciet labi daudz ūdens un izņemiet no bankomātiem skaidru naudu, ieteica drošībnieks, kas pieskata valstī strādājošos ārzemniekus. Ūdens būs nepieciešams, ja sāksies ielu kaujas, un drošāk būs sēdēt mājās ar aizvērtiem slēģiem. Savukārt nauda noderēs, ja būs jānolīgst taksometrs un jābēg uz kādu no kaimiņvalstīm. Laipni lūgti Libānā! Vienā no retajām arābu valstīm, kuru teorētiski var uzskatīt par demokrātisku valsti. Visapkārt tikai karalistes, emirāti, sultanāti, diktatori un, protams, turpat blakus dienvidu robežai arī Izraēla, kas šeit oficiāli nemaz netiek saukta par Izraēlu, bet par okupētajām palestīniešu teritorijām.
Ja Libānā paviesojas tikai dažas dienas un pēc tam ar airBaltic četrās stundās aizlido mājup uz Rīgu, ir pamats jūsmot par galvaspilsētas Beirūtas butika viesnīcām, restorāniem un vētraino naktsdzīvi. Bet, padzīvojot ilgāk, realitāte izrādās pavisam citāda.
Manā mājā vismaz trīs stundas dienā tiek atslēgta elektrība. Sliktākos galvaspilsētas rajonos tā pazūd uz sešām stundām, bet nomaļākos laukos – pat uz 12 stundām. Internets ir viens no dārgākajiem pasaule, piemēram, par divu gigabitu ielādi jāmaksā 50 dolāru. Galvaspilsētā, kurā dzīvo puse no četriem miljoniem valsts iedzīvotāju, nav sabiedriskā transporta. Tā vakuumu aizpilda tūkstošiem lielākoties sagrabējušu taksometru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.