Brigmanis un Lembergs gaida samaksu par atbildību pret valsti
Valdībai 11.februārī aprit slavenās simt dienas, un Dombrovska spožā uzvara vēlēšanās šajā laikā pārvērtusies par gramstīšanos ēnainās pažobelēs, mēģinot kaut kā sakasīt 50 miljonus – tikai nedaudz vairāk par 1% no plānotajiem gada kopējiem valsts izdevumiem -, lai beidzot varētu noslēgt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par 2011.gada budžetu.
Tā kā politiķi par to faktiski vairs nerunā, nākas atgādināt, kāpēc ir nepieciešams turpināt budžeta apcirpšanu. Latvijai šogad plānots budžeta deficīts ap 5,4% no IKP, un, lai gan salīdzinājumā ar 2009.gada 10,2% tas ir uzskatāms par nozīmīgu sasniegumu, rūgti maldās tie, kuri domā, ka nu jau krīze beigusies, viss lielais darbs ir padarīts un varam atkal sākt mierīgi dreifēt. Kā atzīmējis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvija turpina katru dienu tērēt par 2,5 miljoniem latu vairāk, nekā tā ieņem.
Tas tā nevar turpināties. Ja vēlamies atjaunot valstī īstu finanšu stabilitāti, tad ir jāpanāk, lai 2012.gadā budžeta deficīts būtu zem 3% no IKP, un tas prasīs nevis kādus 50 miljonus, bet vairākus simtus miljonu papildu konsolidācijas. Par konkrēto summu vēl nav skaidrības. Vēl pagājušā gada beigās Eiropas Komisijas pārstāvji lēsa, ka tie varētu būt ap 500 miljoniem latu, Finanšu ministrija – ka 310 miljoni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.