Kādā ziemas dienā zilonis Radža kļuva grūtsirdīgs
Atspiedies ar dibenu pret sienu, viņš monotoni augšup un lejup šūpoja galvu. Pēc dzemdībām nomira draudzene. Zooloģiskā dārza veterinārārste Benita Drapče prātoja, kā ziloni uzmundrināt. «Nu, kas varētu būt labāks tonizētājs par melno tēju!»
Dzēris labprāt, taču joprojām sasprindzis. «Uztaisīsim kokteili no ananasu sulas, glikozes un šņabja! Uz spaini sulas tās pāris pudeles šņabja i’ nejutīs,» Benita centusies pārliecināt kolēģus. Pamēģinājuši kokteili arī paši. Labs. «Šļurkt – ievilka snuķī. Elpu aizturējuši gaidījām, kas notiks. Mirkli paturēja un tad ar lielu pūtienu izšļāca gaisā! Mēs visi saķepušiem matiem un ģīmjiem.»
Ikdienā lielākoties jāārstē locītavu vainas un vēdergraizes. Pirmdienas ir atslodzes dienas, jo nedēļas nogalē apmeklētāji zvērus sabarojuši. Vēderi savilkti, paši sabozušies. «Reiz gandrīz zaudējām visu huzārpērtiķu kolekciju. Kāds bērns bija pielaidis rotavīrusu – varbūt iedevis apsūkātu konfekti. Pērtiķi vēma, caureja bija asiņaina. Ķērām, likām pie sistēmām, tomēr daļa aizgāja bojā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.