Brīvdienu braucienā uz laukiem pagadījās runātīgs stopotājs Oskars, vēstures students. Izrādījās Citadiena.lv lasītājs, sajūsmā par Bišofu. Pēkšņi viņš pavaicāja, kas ir vislabākais manā darbā?
Precīzi trāpīts, jo aizvadītajā pusgadā bijis gana daudz iemeslu par to padomāt – gan sirsnīgi uzmundrinājumi un atbalsts, gan ledaina skepse un šaubas, gan desmitiem jautājumu, starp kuriem biežākais «kad būs?» un dzestrākais «kam tev to vajag?».
Šobrīd esmu sapratusi – vislabākais šajā darbā ir brīnums. Jo kā citādi lai sauc iespēju iestrēgušā ekonomikā un sanīkušā preses tirgū pilnīgi no nulles izveidot jaunu un neatkarīgu mediju? Ir patiešām laba sajūta, ja spēcīga komanda rada ideju, atrod resursus tās iemiesošanai un tagad nodod rezultātu jūsu vērtējumam.
Daudziem žurnāls būs priecīga atkalredzēšanās ar sen iecienītiem autoriem. Bet noteikti tikpat gaidīts ir arī svaigs skats, kas provocē domāšanu un piespēlē neparastu pieredzi. Ticu, ka katrā numurā vismaz pāris raksti liks jums iekarst diskusijā ar autoriem un citiem lasītājiem. Tas ir mūsu mērķis – ieinteresētas un atklātas sarunas, jo tieši tā domubiedri atrod cits citu, piešķiļas labu pārmaiņu ieceres un rodas enerģija to īstenošanai. Piemēram, šonedēļ Andai Burvei-Rozītei ir aizkustinošs stāsts par darbiem, kas vieno divu laikmetu ikonas Renāru Kauperu un Imantu Ziedoni. Index cafe īpašnieks Agris Jākobsons uzticējis Sanitai Jembergai savu biznesa veiksmes formulu. Cik veselīgs ir Rīgas ūdens, pamatīgi izpētījusi Ieva Puķe, bet Edvards Lūkass cenšas izlūkot Baltijas un Krievijas kaimiņattiecību nākotni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.