Labāk runāt nekā šaut

Prezidenta Zatlera vizīte iederas jaunajā Krievijas politikā, ko finanšu krīze vērtusi pragmatiskāku, taču Kremļa ietekmes tīkojumi nav zuduši

Pirms dažiem gadiem Krievijas varai pietuvinātais analītiķis Sergejs Karaganovs uz intervētāja jautājumu, kāda ir Krievijas politika attiecībā uz Latviju, atbildēja: «Nav tādas politikas!» Protams, tas bija apzināts pārspīlējums, tomēr šajā atbildē bija daļa patiesības. Sešpadsmit gadus (kopš Gunta Ulmaņa vizītes Maskavā) neapmainīties ar valsts galvu oficiālām vizītēm – tas ir rādītājs. Vispirms jau oficiālās Maskavas attieksmes rādītājs. Starpvalstu attiecībās lēmums neko nedarīt arī ir «politika».

Pareizais fons nobriedis
Pagaidām nav sasniegts «pareizais politiski informatīvais fons», – tā 2008.gadā Valda Zatlera vizītes Maskavā attālināšanu uz nenoteiktu laiku komentēja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Dažus mēnešus vēlāk Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins atveda Zatleram sveicienus no prezidenta Dmitrija Medvedeva. Bijušais Krievijas premjers Stepašins, kurš savulaik Jūrmalā no Jaunā viļņa skatuves norāja latviešus «par sirdsapziņas un atmiņas pazaudēšanu», šoreiz atveda ziņas, ka «pareizais fons» vizītei pakāpeniski veidojoties. Tomēr netrūka arī ierastās Krievijas amatpersonu tēvišķās pamācības, proti, «Latvijai vajadzētu būt korektai un nepārsteigties retorikā…».

Negatīvā retorika pēdējā laikā tiešām ir nedaudz pieklususi. Iepriekšējo gadu idejiskā pretstāvēšana saistībā ar dažādo vēstures interpretāciju ir mazinājusies. «Uzvaras dienas» 65 gadu jubileja aiz muguras, Krievija zaudējusi sarkanā partizāna Kononova lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pēc Medvedeva norādījuma izveidotā komisija cīņai pret vēstures falsifikāciju nav sevišķi aktīva. Vēl viena pretrunīga tēma – tautiešu «interešu» aizstāvība – Krievijas varas kontrolētajos medijos var tikt ieslēgta un izslēgta kā elektriskais slēdzis.