Raimonda Paula sveiciens savam vecajam draugam gleznotājam Leo Koklem
Sadzīves ainas XVII gs. «mazajos holandiešos» fascinē ar dokumentālo tiešumu – krogus dzērāju kautiņi ar ķeblīšiem un vīna krūzēm. Tas uzrunā, ja pats kaut reizi esi izjutis kāršu spēlmaņa azartu. Bērnībā šausminājos, tagad pasaules muzejos nevaru no šīm glezniņām atrauties. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir savā naivumā brīnišķīgs nezināma autora darbs Lūk še, kā šeitan dzīvo! (1813) – askētiskā vidē pie skopi klāta galda ar alus kausiem un siļķi sēž divi personāži melnās cepurēs. Šie cilvēki ir attēloti kā lepni uzdzīvotāji…
Īstenie bohēmieši vienmēr balansē uz naža asmeņa. Tomēr, liktenim spītējot, daļa izdzīvo. Veiksminieki adaptējas, ieņem labi algotus amatus un piedalās labumu pārdalē.
Jā, kādas bija likmes padomju laika XX gs. 60.gados? Veselība, profesionalitāte, reputācija? Nebija kontracepcijas līdzekļu, zēla legāli un nelegāli aborti, vēl ilgs ceļš līdz labam alkoholam un aktuāls privātuma trūkums komunālajos dzīvokļos. Tomēr vienmēr kāds apgalvos, ka zāle bija zaļāka, cilvēki priecīgāki… Tātad radošais gars, kam kā satelīti piederas izpriecas un līdzskrējēji, nav iznīdējams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.