Tenisistam Ernestam Gulbim (21) sports nav visa viņa dzīve. Viņš nedomā par tenisu nemitīgi un nav tāds fanāts, lai trenētos septiņas stundas dienā
Viņš nebūt nav augstprātīgs. Tieši otrādi – dabisks, tiešs, emocionāli atbrīvots, ar humoru, zinošs literatūrā, mūzikā, sabiedrības procesos. Foršs čalis! Izklausās citādi, nekā par Ernestu lasīts iepriekš? Jā! Līdz šim Latvijas masu medijos bijuši lasāmi sporta rezultāti vai «dzelteno» tulkotie raksti no ārzemju preses, izceļot savam formātam atbilstošo – par prostitūtām, par vēnu griešanu, par tēva Aināra Gulbja turīgumu. Tikpat apcerēts ir tas, ka Ernests intervijas nesniedz. Tas nu ir pārspīleti – vēl pirms gada viņš sniedza garu interviju portālā Sporto.lv. Ernests vienkārši nesniedz intervijas visiem, kuri grib.
Es nolēmu izmēģināt laimi un piezvanīju viņa tēvam. Viņš bija atsaucīgs. Ne jau manai personībai bija izšķirošā loma – Ainaram Gulbim patika žurnāls Ir. Apsolījos arī nejautāt tos jautājumus, kas Ernestu jau nogurdinājuši un atsituši vēlmi sniegt intervijas: kā jūties pirms mača, kā jūties pēc mača, kā tas ir – uzvarēt, ko domā sasniegt.
Muskuļu traumas dēļ Ernests nedēļu bija Latvijā un varēja veltīt sarunai teju divas stundas. Tikāmies pēcjāņu sestdienā uz motorjahtas Andrejsalā. Šī nebūs padziļināta sporta intervija. Nebūs arī nekā par tēva spēcīgo ietekmi uz dēlu. Reiz taču pietiek par to runāt. Jo īpaši tāpēc, ka Ernests pats ir labs runātājs un viņam ir ko stāstīt.
Jāņos biji Latvijā. Kā nolīgoji?
Pēdējoreiz Jāņus Latvijā svinēju septiņu gadu vecumā – šāvu ar pistolīti alus bundžiņā un baigi priecājos. Citus gadus biju Londonā, Vācijā. Šogad ciemojos pie drauga Kārļa tepat Rīgā. Ugunskura nebija, lēcu baseinā ar drēbēm.
Tev te Rīgā ir draugi?
Jā. Tenisisti, klasesbiedri no 2.vidusskolas un daži, kurus iepazinu pēdējos gados. Tāda maza kompānija. Dažkārt atbrauc uz kādu turnīru, sagaida Latvijā. Ar tenisistiem mums ir arī sava futbola komanda – Tenisa zieds.
Kāpēc tava mītnes valsts ir Latvija, nevis kā daudziem tenisistiem – Monako, Nica?
Nodokļu dēļ. Daļa spēlētāju dzīvo citās valstīs, jo viņu valsts likumdošana noteic, ka nodokļi jānomaksā gan turnīra vietā, gan mītnes valstī. Tā kā Latvijā nodokli neapliek dubultā, man ir izdevīgi uzturēties šeit. (Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija ar 50 valstīm, izņemot Krieviju – red.) Ja šajā ziņā kaut kas mainīsies, būs jādomā, kur dzīvot. Es gan labprāt paliktu Latvijā. Skaista daba – jūra, daudz ūdeņu. Kad man būs māja, tā noteikti būs pie ūdens.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.