Radars Pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Eiropas Savienība veidos 750 miljardu eiro fondu  dalībvalstu krīzes pārvarēšanai un eiro aizsardzībai, vienojušies ES valstu finanšu ministri. 440 miljardus šim stabilizācijas mehānismam piešķirs eirozonas valstis, 60 miljardus nodrošinās Eiropas Komisija, vēl 250 miljardus atvēlēs Starptautiskais valūtas fonds. Savukārt Eiropas Centrālā banka īstenos intervenci eirozonas vērtspapīru tirgos un kopīgi ar Lielbritānijas, Kanādas, Šveices un ASV Centrālajām bankām veiks pasākumus, lai nodrošinātu dolāru pietiekamību.
 
Vēlēšanās Lielbritānijā uzvarēja Konservatīvā partija, kas tomēr neieguva absolūto vairākumu parlamentā. Tas nozīmē, ka vai nu pirmo reizi kopš 70.gadiem britiem būs mazākuma valdība, vai arī pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara – koalīcijas valdība. Konservatīvo vadītājs Deivids Kamerons ir piedāvājis liberāldemokrātu līderim Nikam Klegam noslēgt vienošanos par valdības koalīciju. Pēdējos 13 gadus pie varas bijušo leiboristu vadītājs, premjers Gordons Brauns neiebilst, ka liberāldemokrāti par valdības veidošanu vispirms runā ar konservatīvajiem, taču uzskata, ka šīs sarunas «beigsies ar neko.»

Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcija svētdien cietusi sakāvi Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes vēlēšanās un līdz ar to tā zaudēs vairākumu parlamenta augšpalātā. Merkeles kristīgie demokrāti (CDU) šajā Vācijas lielākajā pavalstī ieguvuši 34,6% balsu, kas ir mazāk nekā jebkad, bet tās koalīcijas partneri brīvie demokrāti (FDP) – 6,7%. Koalīcijas partiju neveiksme tiek skaidrota ar Merkeles gatavību sniegt palīdzību Grieķijai, kaut gan pašas Vācijas pavalstīm ir nopietnas finansiālas problēmas.
Uz Polijas prezidenta amatu ir 10 pretendentu, kuriem ir izdevies savākt vismaz 100 000 vēlētāju parakstu, lai balotētos 20.jūnija vēlēšanās pēc prezidenta Leha Kačiņska bojāejas aviokatastrofā. Galvenie pretendenti uz amatu ir pašreizējais valsts vadītāja pienākumu izpildītājs Broņislavs Komorovskis (attēlā) un bojāgājušā prezidenta dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis. Parlamenta priekšsēdētājs Komorovskis, kurš pārstāv Polijas  liberālo partiju Pilsoniskā platforma, iesniedza vairāk nekā 700 000 parakstu, bet Kačiņskim izdevās savākt 1,6 miljonus. Aptaujas gan pašlaik rāda, ka par Komorovski varētu balsot 45 %, bet par Kačiņskis – 30 %. Pārējie kandidāti varētu iegūt no 3% līdz 5% balsu.
 
Latvijas prezidentam Valdim Zatleram un citu valstu vadītājiem, kuri apmeklēja 9.maija svinības Maskavā, nebija jāredz Staļina portreti, ar kuriem pilsētas mērs Jurijs Lužkovs bija plānojis izrotāt ielas, tomēr neilgi pirms svētkiem no šīs ieceres atteicās. Divas dienas pirms svinībām Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka PSRS bija totalitārs režīms un ka diktatora Staļina pastrādātos noziegumus nevar piedot. Vērienīgajā parādē Sarkanajā laukumā 9.maijā līdzās Krievijas un astoņu citu NVS valstu karavīriem pirmoreiz piedalījās arī karavīri no četrām NATO dalībvalstīm – ASV, Francijas, Lielbritānijas un Polijas.
 
Nedēļas nogalē atkal sācis pastiprināti darboties Īslandes Eijafjadlajekidla vulkāns, kura atmosfērā izmestie pelnu mākoņi pagājušajā mēnesī izraisīja haosu Eiropas gaisa telpā. Sestdien bija slēgtas 15 lidostas Spānijas dienvidos, svētdien bija ierobežoti lidojumi arī Francijas, Itālijas, Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas un Horvātijas gaisa telpā.
 
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Baltijas praida laikā aizturēti 19 cilvēki, bet divus Seima deputātus policija sauks pie administratīvās atbildības par mēģinājumu celt nekārtības. Lietuva bija priekšpēdējā ES valsts, kurā līdz šim seksuālo minoritāšu gājiens netika atļauts, vienīgā, kur tas vēl nav noticis, ir Slovākija. Viļņas tiesa bija apturējusi pašvaldības izdoto atļauju rīkot gājienu, taču Galvenā administratīvā tiesa šo lēmumu anulēja un atļāva rīkot pasākumu. Gājienā piedalījās 350 cilvēki, to skaitā vairāku Eiropas valstu diplomāti un politiķi, bet protestēja aptuveni 1000 cilvēku.