«Mūsu valstī ierēdņu ir vairāk nekā darītāju, tāpēc ekonomiskā situācija un izaugsme ir tik bēdīga. Šai milzīgajai ierēdņu armijai ir stabilas algas, bet nav motivācijas un degsmes,» intervijā žurnālam Ir saka arhitekte Zaiga Gaile. «Pēc Jaunā Rīgas teātra projekta man tagad vairs ne no kā nav bail,» viņa atzīst. 10 gadus ilgušais darbs pie teātra ēkas atjaunošanas ir nominēts Latvijas Arhitektūras gada balvai.
Tagad viņa noskatās uz Rail Baltica sāgu un domā — kā var tā peldēt un putroties? «Kā var būt, ka visi šie satiksmes ministri nav patriekti? Bet es zinu, kā šie birokrātijas un politisko spēļu mehānismi darbojas. Man ir bijuši rīti, kad runāju ar trim ministriem pēc kārtas. Un visu laiku prātā stāv Kafkas Process. Mūsu valsts kļūst atsaldēta un sapinusies. Jaunā Rīgas teātra atjaunošanas laikā divi mūsu inženieri izdarīja pašnāvību. Cilvēki izdeg un vairs neredz jēgu savam darbam un dzīvei,» teic Gaile.
Viņa brīnās, cik viegli ir kļūt par ministru – laikus iestājies pareizajā partijā un būsi ministrs. Tāpat esot ar pilsētu domēm – nav jābūt zinošam nozares pārstāvim vai izcilībai, tikai veikli jāpiedalās politiskajās spēlēs. Tas Gaili dara bažīgu.
Gaile stāsta, ka klusi notiekot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Jura Dambja nomaiņa amatā – «Kultūras ministrija izdomājusi, ka jābūt paaudžu maiņai, lai gan Dambis ir progresīvākais cilvēks, kādu pazīstu. Viņa darba līgums beidzas 8. novembrī, un viņa nomaiņa notiek ļoti klusi». Gaile intervijā sola, ka arhitekti par šo ministrijas soli cels troksni.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra