Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti. Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?
Automatizācija nav mūsdienu fenomens
Manuprāt, bažas, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus, ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. Carlsberg Group savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk.
Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau tagad mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību.
Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi
Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi – daudzi procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.
Likumsakarīgi, ka nozare sevi salīdzina ar 2019. gadu jeb izmaksām pirms pandēmijas. Pārskatāmā nākotnē neredzu scenārijus, kuros būtu iespējams pie tām atgriezties. Drīzāk, optimizējot un automatizējot procesus, būtu jāorientējas uz inflācijas ietekmes samazināšanu uz loģistikas izmaksām. Izskaidrojums šādām pietiekami pesimistiskām prognozēm ir visai triviāls – loģistika ir ļoti jūtīga pret ģeopolitiskajiem notikumiem un, redzot esošo situāciju pasaulē, būtu naivi gaidīt stabilitāti vai būtisku izmaksu kritumu. Pandēmijas un kara radītās inflācijas rezultātā transporta izmaksas pieauga vidēji par 30 – 40%. Papildu tam globālā mērogā liels izaicinājums ir darbaspēka pieejamība loģistikas nozarē.
Sankciju ietekmē pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem Baltijas tirgū ir samazinājies, kas nozares uzņēmumiem ne tikai rada nepieciešamību meklēt jaunus tirgus un klientus, bet atsevišķos gadījumos pat pārskatīt biznesa modeli. Vienkārši sakot, kā jebkurā biznesā, stāvēt uz vietas nedrīkst.
Sasniegt mērķus ar mazākām izmaksām
Ja kādreiz ražošanas uzņēmumos loģistika veidoja 40% no izmaksām, bet ražošana – 60%, tad patlaban tas pakāpeniski izlīdzinās. Atsevišķos mūsu kompānijas pārstāvētajos tirgos loģistika veido virs 50% no kopējām izmaksām. Te ir jautājums, kā sasniegt mērķus ar iespējami mazākām izmaksām? Darbu loģistikas jomā, turklāt lielā uzņēmumā var salīdzināt kā ar lielu kuģi – pagriežot stūri, izmaiņas nav jūtamas uzreiz, tāpēc ļoti daudzi lēmumi jābalsta uz iepriekšējo pieredzi, pārliecību un izpratni par tirgu kopumā. Tas, iespējams, arī ir viens no lielākajiem izaicinājumiem – atgriezenisko saiti var saņemt tikai pēc ilgāka laika perioda.
Arī mana iepriekšējā darba pieredze saistās galvenokārt ar loģistiku. Iepriekš strādāju salīdzinoši mazā uzņēmumā, taču atbildība bija gana plaša: pienākumos ietilpa atbildība par visiem noliktavas, iepirkumu un transporta procesiem, sākot ar importēšanu no Ķīnas, pieprasījuma nodrošināšanu vietējā tirgū līdz pat eksportam uz Indiju. No uzņēmuma ar 30 darbiniekiem nonācu koncernā, kurā varēju iepazīt loģistikas procesus pavisam citā līmenī. Ļoti palīdz tas, ka izpratni par ātras aprites patēriņa preču industriju ieguvu pakāpeniski – sākot ar AS Aldaris Latvijas līmeni, pēc tam – Baltijas un tagad jau visā pasaulē. Skaidrs, ka mērogs ir cits, taču izaicinājumi līdzīgi – efektivitātes nodrošināšana kā finansiāli, tā procesos pēc būtības.
Saskatīt kopsakarības un domāt vairākus soļus uz priekšu
Tiem, kuri pašlaik ir izvēles priekšā par karjeru loģistikā, vēlos uzsvērt, ka darbs šajā jomā lieliski iemāca saskatīt kopsakarības un domāt vairākus soļus uz priekšu. Jāsaprot, vai ir vēlme būt pakalpojumu sniedzējam (t.i. strādāt vai vadīt loģistikas uzņēmumu) vai arī pakalpojumu ņēmējam, piemēram, vadot loģistikas nodaļu ražošanas uzņēmumā. Kāda ir atšķirība? Pakalpojumu sniedzējam ir jābūt ekspertam savā konkrētajā jomā, taču pakalpojumu ņēmējam jāpārzina visa piegādes ķēde, un jāsaprot, kā tiks ietekmēts viss process, ja mainīsies kāds tā elements. Neatkarīgi no tā, kurā “loģistikas monētas” pusē esi, būs nepieciešams organizēts un analītisks prāts.
Darbs loģistikā ir ļoti dinamisks, kur katra diena ir dažādu izaicinājumu pilna. Jāpiebilst, ka tas nav tikai darbs birojā, tā ir iespēja redzēt un analizēt lietas klātienē un kustībā. Un, protams, tā ir arī iespēja strādāt ar cilvēkiem – būt starptautiskā vidē un apliecināt, ka Latvijā ir daudz kompetentu un zinošu speciālistu, kuri ir pieprasīti visā pasaulē.
Manā nākotnes vīzijā loģistikai jākļūst arvien nozīmīgākai daļai biznesā: no vienkārša izmaksu centra par vienu no uzņēmuma stūrakmeņiem, nodrošinot priekšrocību pār konkurentiem. Varu piekrist Toma Pītersa (Tom Peters) teiktajam: “Līderi uzvar, izmantojot loģistiku. Vīzija, protams. Stratēģija, jā. Bet, ejot karā, vajag, lai gan tualetes papīrs, gan lodes būtu īstajā vietā un laikā. Citiem vārdiem sakot, jums ir jāuzvar, izmantojot izcilu loģistiku.”
Autors ir Carlsberg Group loģistikas direktors
Pagaidām nav neviena komentāra