ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi) paredz, ka jebkuram uzņēmumam ir jāievēro cilvēktiesības. Tas prasa ieviest un īstenot tādas politikas, procesus un praksi, kas ļautu novērst un mazināt uzņēmuma negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. Minētais attiecas arī uz finanšu nozares uzņēmumiem, piemēram, bankām, pensiju fondiem un aktīvu pārvaldītājiem. ANO Pamatprincipu gaidas tiek pārņemtas arī ES regulējumā.
Uzņēmumiem šobrīd visaktuālākās ir ES ilgtspējas ziņošanas prasības, kas tiem liek vērtēt gan savu ietekmi uz cilvēkiem un pasauli (inside-out skatījums), gan dažādu ilgtspējas aspektu ietekmi uz uzņēmumu un tā finanšu rādītājiem (outside-in skatījums). Šāda pieeja tiek iedzīvināta, pamatojoties uz “dubultā būtiskuma” konceptu. Inside-out skatījums, kurš tiek definēts kā “ietekmes būtiskums”, iemieso ANO Pamatprincipu perspektīvu. Ietekmes būtiskuma izvērtējums ir arī pirmais pussolis ceļā uz cilvēktiesību rūpības pienākuma (human rights due diligence) pirmā soļa izpildi – negatīvo ietekmju identificēšanu un vērtēšanu.
Rūpības pienākuma īstenošana pati par sevi kļūst arvien aktuālāka, ņemot vērā šā gada jūnijā pieņemto ES Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Finanšu nozares uzņēmumu lejupējās vērtību ķēdes ietekmes nav iekļautas šīs direktīvas tvērumā. Taču tās aptver starptautiskie standarti – ANO Pamatprincipi un OECD Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību (OECD Vadlīnijas). Turklāt līdz 2026. gada 26. jūlijam Eiropas Komisija vērtēs, vai regulētajiem finanšu uzņēmumiem būtu jānosaka papildus rūpības pienākuma prasības attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumiem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka nākotnē Eiropas Komisija rosinās noteikt šādas papildus prasības, tādējādi, iespējams, pakļaujot arī lejupējās vērtību ķēdes darbības uzraudzības iestāžu pārraudzībai un civiltiesiskajai atbildībai.
Lielākie riski
Finanšu nozares uzņēmumiem ir jāvērtē ne tikai to, kas notiek viņu pašu “mājās”, bet arī vērtību ķēdēs. Proti, no vienas puses, bankai jāraugās, piemēram, uz savu darbinieku tiesību ievērošanu un savu pakalpojumu piekļūstamību. Saprotams, ka arī piegādes ķēdē varētu būt sastopama negatīva ietekme. Taču, no otras puses, ieguldījumi, aizdevumi un citi finanšu pakalpojumi var veicināt vai būt tieši saistīti ar klientu un ieguldījumu saņēmēju negatīvo ietekmi. Proti, ANO Pamatprincipos tiek izdalīti trīs iesaistes veidi – negatīvo ietekmi uzņēmums (1) rada pats, (2) veicina vai arī (3) negatīvā ietekme ir tieši saistīta ar uzņēmuma darbību, precēm vai pakalpojumiem caur tā darījuma attiecībām. Savā vērtējumā arī finanšu nozares uzņēmumiem ir jāvadās pēc šī iedalījuma.
Piemēram, lai gan teorētiski nav izslēdzams tas, ka banka varētu ekspluatēt viesstrādniekus, tomēr visbiežāk šādi cilvēktiesību aizskārumi būs sastopami darbavietās, kur ir nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks. Bankas finansējums var tikt piešķirts tādam uzņēmumam vai projektam, kur tiek pieļauta darbinieku ekspluatācija vai citi cilvēktiesību aizskārumi, piemēram, vietējās kopienas izlikšana no mājvietas vai vardarbība pret cilvēktiesību aizstāvjiem. Tādēļ visbiežāk tiek akcentēts, ka finanšu nozares uzņēmumu lejupējā vērtību ķēde būs saistīta ar vislielākajiem cilvēktiesību riskiem.
Skaidrojumi finanšu nozares uzņēmumiem
Diskusijās par ANO Pamatprincipu ieviešanu finanšu nozarē visbiežāk tiek apspriesta tieši finanšu nozares uzņēmumu sasaiste ar banku klientu un ieguldījumu saņēmēju negatīvo ietekmi. Autoritatīvus skaidrojumus finanšu sektoram ir publicējusi gan ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību darba grupa, gan ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR). Praksē var būt svarīgi nošķirt, kādos gadījumos negatīva ietekme tiek “veicināta” un kad tā ir “tieši saistīta”. No tā būs atkarīgs, kāda rīcība ir sagaidāma no finanšu nozares uzņēmuma un vai finanšu nozares uzņēmumam būtu jāpiedalās atlīdzinājuma nodrošināšanā. OHCHR ir publicējis norādes, kas var palīdzēt nošķirt šos divus iesaistes veidus.
Savukārt ANO Pamatprincipu autors prof. Džons Ragijs ir skaidrojis, ka, piemēram, aizdevuma piešķiršana privātam cietumam, pret kuru ir izvirzītas apsūdzības par smagiem cilvēktiesību aizskārumiem, prasīs skrupulozu izvērtējumu un stingru nosacījumu noteikšanu, ja banka galu galā lemj piešķirt aizdevumu. Ja banka piešķir aizdevumu bez šiem papildu pasākumiem, tad tā viennozīmīgi veicina negatīvu ietekmi.
Arī OECD ir sagatavojis vairākus ieteikumus finanšu nozares uzņēmumiem. Turklāt OECD Nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai (NKP) praksē jau ir bijuši gadījumi, kad tiek vērtēti banku rūpības pienākuma procesi saistībā ar klientu radīto negatīvo ietekmi. Piemēram, Austrālijas NKP skatīja lietu par ANZ rīcību, piešķirot aizdevumu kāda Kambodžas uzņēmuma projektam, kurš bija saistīts ar vietējo kopienu izlikšanu un citiem cilvēktiesību aizskārumiem. Savā gala paziņojumā Austrālijas NKP kritizēja ANZ pieeju,[i] arī ANZ atzina, ka viņu politikās un procesos bija vairāki trūkumi.[ii] Minētajā Austrālijas NKP lēmumā ir atrodami vairāki ieteikumi, kā banka var uzlabot savus rūpības pienākuma procesus. Šādi OECD NKP darbojas visās OECD Vadlīniju dalībvalstīs, arī Latvijā.
Latvijas konteksts
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ir aktuāla ēnu ekonomika. Būtisku daļu no tās veido aplokšņu algas un cita prakse, kas liedz darbiniekiem pilnvērtīgi baudīt savas cilvēktiesības. Tā atstāj būtiskas negatīvas sekas uz darbiniekiem izmaksājamo pabalstu apmēru, piemēram, darba nespējas gadījumā, kā arī darbinieku nākotnes pensijas apmēru. Latvijā aplokšņu algas visbiežāk ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē, sauszemes transporta pakalpojumu nozarē un būvniecības nozarē.[iii] Savukārt, piemēram, cilvēku tirdzniecības riski Latvijā galvenokārt pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā.[iv] Cilvēku tirdzniecības riskus Latvijā pastiprina arī karš Ukrainā.[v]
Proti, ir riski un riska faktori, kas Latvijā ir aktuāli ģeogrāfiskā novietojuma, ģeopolitiskās situācijas, korupcijas līmeņa un citu uzņēmuma darbības vietas faktoru ietekmē. Papildus arī uzņēmuma nozarei ir būtiska loma. Daļa risku būs aktuāla visām nozarēm, piemēram, saistībā ar darba drošību, produktu drošību, algu nevienlīdzību, u.c. Taču citi riski nepārklāsies. Piemēram, informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izstrādā dažādus mākslīgā intelekta rīkus, būs aktuāls jautājums arī par iespējamas diskriminācijas nepieļaušanu šī rīka izmantošanas rezultātā. Ražošanas uzņēmumam, kurš neizmanto automatizētos rīkus, gan šāds risks nebūs aktuāls.
Vēl Latvijā tāpat kā citviet pasaulē šobrīd īpaši aktuāli ir ieguldījumi pārejai uz zaļo enerģiju. Taksonomijas regula, kura definē, kādas saimnieciskās darbības ir ilgtspējīgas vides ziņā, citstarp prasa, lai uzņēmumi, kuri pretendē uz atbilstību šai klasifikācijai, īstenotu minimuma aizsargpasākumus. Saskaņā ar Taksonomija regulas 18. panta 1. punktu viens no minimuma aizsargpasākumiem ir rūpības pienākuma un atlīdzinājuma procedūras, ko uzņēmums ievieš, lai nodrošinātu atbilstību ANO Pamatprincipiem un OECD Vadlīnijām. Proti, ieguldījumu var kvalificēt kā atbilstošu Taksonomijas regulai tikai tad, ja uzņēmums ir izpildījis šo un pārējās prasības.
Zaļās pārejas kontekstā ir būtiska nozīme tam, vai uzņēmums īsteno rūpības pienākumu un pievēršas negatīvajai ietekmei, kura varētu būt sastopama uzņēmuma vērtību ķēdēs. To caurvij taisnīgas pārejas princips, kas izpaužas arī kā cilvēktiesību ievērošana un pienācīgu darba vietu nodrošināšana.
Praksē finansētie uzņēmumi sastopas ar virkni izaicinājumu. Piemēram, dažas no visbiežāk lietotajām saules paneļu ražošanas izejvielām mēdz iegūt Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.[vi] Šis reģions ir plaši pazīstams kā vieta, kur uzņēmumiem nav ne ietekmēšanas spējas, ne izredžu to palielināt, lai mainītu Ķīnas valdības uzspiesto piespiedu darba sistēmu.[vii] Uzņēmuma saistība ar Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu caur piegādes ķēdēm pakļauj šo uzņēmumu reputācijas un iespējams pat juridiskiem riskiem. Šie riski var ietekmēt arī uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības rezultātus. Turklāt, kad tiks pieņemta un stāsies spēkā gaidāmā ES Regula par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, palielināsies arī uzņēmuma darbības riski, proti, spēja importēt saules paneļus. Pēc regulas pieņemšanas uzņēmumiem tiks doti 3 gadi laika, lai sagatavotos tās prasību izpildei.
Visbeidzot, Latvijas finanšu nozares uzņēmumi vai to meitas uzņēmumi mēdz sniegt finanšu pakalpojumus arī ārvalstu uzņēmumiem un Latvijas uzņēmumu ārvalstu filiālēm, kuras darbojas visdažādākajās valstīs un nozarēs. Tādēļ nereti būs svarīgi vērtēt arī plašāku kontekstu.
Ieteikumi finanšu nozares uzņēmumiem cilvēktiesību risku pārvaldībai
Taksonomijas regulas minimuma aizsargpasākumu prasību izpildei, visticamāk, nepietiks ar finansētā uzņēmuma apliecinājumu, ka tas ievēro ANO Pamatprincipus un OECD Vadlīnijas. Ieviestajiem rūpības pienākuma procesiem ir jābūt arī atbilstošiem. To novērtējumam var izmantot dažādas metodes, kā viena no tām var kalpot arī World Benchmarking Alliance izstrādātie ANO Pamatprincipu ievērošanas indikatori.
Smagāko cilvēktiesību risku novēršana un mazināšana prasa vairāku ieinteresēto pušu iesaisti. Proti, nereti uzņēmumam vienam pašam trūkst ietekmēšanas spēja. Tādos gadījumos uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar citiem. Tādēļ arī finanšu nozares uzņēmumiem varētu būt vērtīgi apzināt, kādās vairāku ieinteresēto pušu iniciatīvās vai industriju iniciatīvās aktīvi piedalās finansētais uzņēmums.
Kopumā ir svarīgi prasīt finansētajiem uzņēmumiem skaidrot, kurš uzņēmuma valdes līmenī ir atbildīgs par cilvēktiesību ievērošanas jautājumiem un kādus cilvēktiesību risku pārvaldības procesus tie ir ieviesuši, lai pārliecinātos par viņu spēju identificēt, novērst un mazināt ar savu darbību saistītos riskus, kā arī raudzīties uz politiku kvalitāti un uzņēmuma kapacitāti strādāt ar cilvēktiesību jautājumiem.
Finanšu nozares uzņēmumiem vajadzētu arī konsultēties ar dažādām ieinteresētajām pusēm, tostarp ietekmētajām personām vai to pārstāvjiem – arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras strādā ar sieviešu tiesībām, personu ar invaliditāti tiesībām, migrantiem, cilvēku tirdzniecības novēršanu un citiem cilvēktiesību jautājumiem.
Būtiska būs skaidra savu gaidu komunicēšana, arī savu līgumu pilnveidošana, lai tie atbilstu šī brīža labajai praksei. Līgumos vajadzētu paredzēt konkrētus mehānismus, lai liktu finansētajam uzņēmumam novērst, mazināt, izbeigt negatīvo ietekmi un atlīdzināt kaitējumu. Piemēram, paredzēt iespēju apturēt periodisko maksājumu veikšanu, noteikt konkrētus mērķus saistībā ar cilvēktiesībām, veikt pārrunas ar uzņēmuma vadību vai paredzēt citus pasākumus, kas mudinātu finansēto uzņēmumu labot kaitīgo situāciju.
Visbeidzot, ja neviens no finanšu nozares uzņēmuma īstenotajiem pasākumiem negatīvās ietekmes novēršanai nav devis rezultātu, tam būs jāsāk apsvērt atbildīga darījuma attiecību izbeigšana un ieguldījuma atsaukšana.
Citi ieteikumi un plašāks skaidrojums pieejams autores rakstā, kas publicēts cilvektiesibas.info vietnē.
Autore ir ZAB COBALT juriste
[i] Austrālijas NKP 2018. gada 27. jūnija gala paziņojums.
[ii] ANZ 2019. gada 31. janvāra vēstule.
[iii] Valsts ieņēmumu dienesta 2023. gada 14. septembra publikācija.
[iv] Iekšlietu ministrijas Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā.
[v] Tiesībsarga 2022. gada 17. marta ziņa “Par cilvēku tirdzniecības riskiem”.
[vi] Anti-Slavery International, Investor Alliance for Human Rights; Helena Kennedy Centre for International Justice at Sheffield Hallam University et.al., Respecting Rights in Renewable Energy Investor guidance to mitigate Uyghur forced labour risks in the renewable energy sector, January 2024, p. 14.
[vii] Ibid, p. 13, 19; Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā (2020/2913(RSP)).
Pagaidām nav neviena komentāra