Iedomāsimies nākotni pēc 50 gadiem. Satiksmes drošību Rīgā pilnībā nodrošina digitālie rīki. Uzspied uz gāzes pedāļa jebkurā pilsētas ielā, pārkāp atļauto braukšanas ātrumu un dažu sekunžu laikā aplikācijā saņem soda rēķinu. Pagriezies neatļautā vietā – rezultāts tāds pats.
Kaut kā tā, bet varbūt ne tieši tā, būs. Pirmie soļi šajā virzienā jau ir sperti. Nesen satiksmes drošības kontroli Rīgā daudz plašākā apjomā nekā iepriekš uzņēmās Rīgas Pašvaldības policija (RPP). Ja kādreiz tās pienākumi aprobežojās ar soda rēķinu izrakstīšanu par stāvēšanu neatļautās vietās, ko dažkārt saucām par “plāksteru līmēšanu”, tad tagad tiek kontrolēts gan ātrums, gan ceļa zīmju ievērošana un citi iespējamie pārkāpumi. Izņemot autoavārijas un braukšanu reibumā. Tomēr, ja dzērājšoferis tiek apturēts, prom netiek, jo tiek izsaukta Valsts policija.
Vairāk videokameru
Pašvaldības policijas pārziņā ir pilsētā izvietotās kameras, kas fiksē gan satiksmes pārkāpumus, gan citas nekārtības un likumpārkāpumus. Kameru skaits pakāpeniski pieaug, un mērķis ir “nosegt” visu pilsētu. Tad salīdzinoši viegli ar īpašas datora programmas palīdzību varēs atrast konkrētu auto vai arī cilvēku, kā arī redzēt pārkāpumu.
Izvieto divu veidu kameras – fiksētās un pārvietojamās. Informācija par fiksēto kameru atrašanās vietām autovadītājiem būs brīvi pieejama, bet par mobilo kameru izvietojumu nebūs. To likums neprasa. Pašvaldības policijai būs arvien jauni rīki ātruma fiksēšanai, kā arī vairākas netrafarētas mašīnas. Pilsētā būs vairāki desmiti viedo luksoforu, lai fiksētu sarkanās gaismas pārkāpumus. Tie, visdrīzāk, nebūs publiskās kartēs iezīmēti, jo ir mobili.
Atturēt no agresijas
Nevienam no mums nepatīk sodi un uzbāzīga satiksmes kontrole, tomēr jāatzīst, ka kontroles trūkums dažos rada nihilisma un visatļautības sajūtu uz ceļa. Šī sajūta ir ne tikai psiholoģisks stāvoklis, bet arī avārijas priekšvēstnesis. Tātad drauds gan mūsu pašu, gan tuvinieku drošībai un veselībai. Pati apziņa par kontroles mehānismu klātbūtni pilsētā var atturēt no agresīviem manevriem.
Pašlaik pašvaldības policijas spēkratus Rīgā var redzēt visai bieži. Ja tagad zinām, ka pilsētas policija var arī sodīt par satiksmes noteikumu pārkāpumu, tad nedaudz saspringstam un braucam uzmanīgāk. Svarīgs ir soda neizbēgamības princips. Ja pārkāpsi, tevi agri vai vēlu noķers. Ja šoreiz nenoķēra, paveicās, bet tā nebūs vienmēr.
Tiesa, ne viss galvaspilsētā satiksmes drošības jomā ir kārtībā. Katru gadu dzirdam un redzam vasarā aizaugušas ceļa zīmes, kuru dēļ autovadītājs negribot var izbraukt uz galvenā ceļa un nokļūt avārijā. Pilsētā ir vietas, kurās autovadītājs nevar iebraukt savas mājas pagalmā, nepārkāpjot noteikumus. Tam var būt dažādi iemesli, arī sabiedriskā transporta joslas šķērsošana. Izskatot līdzīgus pārkāpumus, ir objektīvi un elastīgi jāvērtē situācija – vai autovadītājs apzināti pārkāpis noteikumus, kļūdījies vai varbūt citādi nemaz nav varējis rīkoties.
Vai Rīgā ielas būs labākas?
Satiksmes drošību ietekmē ne tikai kontrole, bet arī ceļu infrastruktūra, kuras stāvoklis kopumā ir bēdīgs, un lielu izrāvienu autovadītāji ikdienas braucienos vēl nejūt. Tomēr cerība ir. Daļa autovadītāju jau ir izmēģinājuši jauno Austrumu maģistrāli vai Dauderu pārvadu Sarkandaugavā. Pavisam drīz sāksies galveno galvaspilsētas tiltu remonts. Nesen apstiprināts finansējums ielu remontam Rīgā daudz lielākos apmēros nekā līdz šim. Nepieciešami 5-7 gadi ar finansējumu tuvu pie 50 miljoniem eiro gadā, lai sasniegtu vidēji apmierinošu ielu stāvokli galvaspilsētā. Tātad svarīgi ir ne tikai sākt, bet arī noturēt ikgadējus skaitļus budžetā pietiekami lielā apmērā.
Šogad tiks remontētas 38 Rīgas asfaltētās ielas. Tā nav vienkārša bedrīšu aizbēršana, bet visa ielas seguma maiņa. Šogad Rīgā uzlabo segumu 90 grantētajās ielās. Tomēr ir skaidrs, ka rīdzinieki ir dzirdējuši solījumus jau agrāk, tādēļ pārliecināt var tikai reālie darbi. Turklāt bieži vien rīdziniekam svarīgāka ir mazā piemājas ieliņa un šķērsiela ceļā uz darbu, nevis kāds tāls pārvads, kuru autovadītājs ikdienā neizmanto.
Remontējamās ielas izvēlas amatpersonas, balstoties uz pieejamo informāciju. Vienmēr kāda būs pirmā, bet kāda 101. Tādēļ svarīgi, lai šo ielu saraksts rīdziniekiem būtu pieejams un labi saprotams. Savukārt pašiem pilsētas iedzīvotājiem nevajadzētu gaidīt, bet atgādināt vēl un vēl par savu ielu stāvokli.
Skaidrs, ka ceļu būve ir saistīta ar neērtībām. Kaut kur satiksme var būt slēgta, citur tā ir lēnāka, piemēram, Ulmaņa gatvē pie Spices. Saprotams, ka tas arī kaitina, kad steidzamies ikdienas gaitās. Tomēr tā ir labāku ceļu izveides blakne, bez kuras neiztikt. Salīdzinājumam – Berlīnē daudz kur ir izrakņāta pilsētas centrālā daļa. Vai vāciešiem arī ir traki ar ielām galvaspilsētā? Šodien varbūt nē, bet rīt būs, ja neremontēs. Tāpēc satiksmes dalībnieki sadzīvo ar dažādiem ierobežojumiem.
Vai labs laiks un sausi ceļi samazina negadījumu skaitu?
Diemžēl pēdējā laika traģiskie notikumi liecina, ka labs ceļš un redzamība var ne tikai stiprināt satiksmes drošību, bet arī iemidzināt braucējus, kuri pieņem pārgalvīgus lēmumus. Iespējams, ka plānotā vidējā ātruma radaru trīskāršošana un kreiso pagriezienu aizliegšana vairākās vietās samazinās avāriju risku. Tomēr apdzīšana, iebraucot pretējā joslā, vienmēr ir un būs lielāks vai mazāks apdraudējums. Šīs un citu vasaru novērojumi liecina, ka autovadītāji bieži apdzen bez jebkādas loģikas. Apdzen tuvu pretim braucošajam spēkratam un tad turpina ceļu divas vai trīs automašīnas tālāk. Kam tas ir vajadzīgs? Populāra ir vairāku automašīnu vienlaicīga apdzīšana, ilgstoši braucot pa pretējo joslu. Savukārt tie, kurus apdzen, dažkārt ir aizvainoti par šādu “necieņu” un neietur distanci, lai apdzinējs var droši atgriezties savā joslā.
Skatoties nākotnē, būtu jādomā par divu joslu ātrgaitas maģistrālajiem ceļiem katrā virzienā. Iespējams, ka kādam ceļu būves praktiķim un budžeta ekspertam tas izklausās kā zinātniskā fantastika. Kur ņemsim naudu?! Kas būvēs?! Labāk lāpām vecos! Viens no risinājumiem varētu būt publiskās un privātās partnerības princips. Turklāt iespējams, ka šie ceļi nākotnē varētu būt arī maksas. Autovadītāji, kas tos izmanto reti, domājams, labprāt samaksātu pāris eiro par drošību un kvalitāti, savukārt vietējiem iedzīvotājiem tie būtu bez maksas.
Pagaidām, kamēr šādas fantāzijas ir tikai teorētiski apspriežamas, secinājums ir viens – gan valstij kopumā, gan Rīgai ir jādara savs darbs ceļu būvē, remontā un satiksmes kontrolē, tomēr mums katram ir jāsaglabā vēss prāts, pieņemot lēmumus uz ceļa.
Nils Josts ir Rīgas domes deputāts.
Pagaidām nav neviena komentāra