Pavisam noteikti var apgalvot, ka mediju digitalizācija vairs nav jaunums. To veicinājusi gan tehnoloģiskā attīstība, gan cilvēku paradumu maiņa, lietojot medijus. Šie apstākļi, protams, viens ar otru mijiedarbojas un rada izmaiņas un ietekmi mediju vidē. Digitālo tehnoloģiju izmantošana tiek raksturota kā paņēmiens vai rīks, kas veicina izglītības iespējas, sociālo aktivitāti, kā arī karjeras iespējas, tādēļ pašsaprotami, ka digitālās tehnoloģijas ienāk sabiedrības ikdienā arī mediju lietojumā.
Digitālo platformu parādīšanās pēdējo desmit gadu laikā ir ieviesusi izmaiņas arī mediju biznesā, kas daudziem medijiem patiesībā ir izaicinājums, jo tā skar ne tikai medija iekšējo vidi, bet, kas būtiskākais – saikni ar auditoriju.
Tādējādi mediji pievērš uzmanību auditorijai, piemēram, izmaiņām tās paradumos u.tml. un tiecas to sasniegt, mainot iepriekšējo komunikāciju un paņēmienus. Šobrīd būtiska aktualitāte ir digitālo piedāvājumu izvirzīšana klientiem. Tas nozīmē izveidot īpaši personalizētu saturu tiešsaistes platformām un mobilajām ierīcēm, apzinoties, ka auditorija arvien vairāk iesaistās medijos digitāli. Kā atzīst pētnieki, mediju digitalizācija vairs nav process, kad auditorija meklē saturu, bet process, kad saturs nonāk līdz auditorijai, piemēram, mobilajās ierīcēs.
Jāteic, Latvijā pamazām ir vērojama tendence piedāvāt saturu auditorijai, balstoties uz tematu, tā ietekmi, autoru, žanru, kā arī izvērtējot žurnālistikas paņēmienu specifiku, apjomu un patērēto laiku. Nereti šāds saturs tiek piedāvāts par maksu, līdzīgi kā drukātajos medijos, kas tādējādi demonstrē auditorijas vēlmi patērēt kvalitatīvu saturu, pievēršoties sev aktuālām tēmām, žanriem un saturam kopumā. Līdztekus šiem piedāvājumiem nemanāmi ienāk arī dažāda veida reklāmas, piedāvājumi, kuri tiek veidoti, balstoties uz algoritmu principa. Tas nozīmē, ka mediju nozare mainās un konkurētspēja kļūst par atslēgas vārdu tehnoloģiju laikā.
Tādējādi auditorija vairs nav anonimizēta masa vai pūlis, bet konkrēts patērētājs, kurš lietos konkrētu saturu. Kā redzams, digitalizācija ir gatavība, pirmkārt, pastiprināti strādāt ar auditoriju, pievērst uzmanību tās paradumu maiņai, otrkārt, pašu mediju vēlme apgūt jaunas prasmes un zināšanas.
Kā norāda mediju pētnieks Marks Deuzs, medijus raksturo divi būtiski elementi – pirmkārt, tehniskā puse, kas attiecas uz rīkiem, platformām, informācijas izplatīšanas kanāliem, kas izveidoti, lai apmierinātu noteiktu auditoriju. Otrkārt, emocionālā puse, kas ietekmē sabiedrību; digitālo transformāciju rezultātā mediju platformas digitālā formātā veicina attiecības starp cilvēkiem un medijiem (Deuze, 2016).
Tomēr jāatgādina, ka minētie atslēgas vārdi – digitalizācija, konkurētspēja, auditorija, personalizēts saturs u.c. – nenozīmē kvalitātes zaudēšanu. Protams, ir daļa mediju, kas tehnoloģijas uzskata par ērtu paņēmienu, kā ātri atrast saturu medijiem, piemēram, pārtulkojot, tomēr būtiski atcerēties, ka runa ir par prasmi izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas (vai tas būtu mākslīgais intelekts, automatizācija, virtuālā realitāte, datu analītika), lai saturu veidotu kvalitatīvāku. Tas nozīmē, pilnveidoties arī pašiem žurnālistiem un mediju vides pārstāvjiem, domāt, kā tehnoloģija var mediju veidot par kvalitatīvāku informācijas nesēju un īstenot kā tehnisko, tā emocionālo izpildījumu.
Autore ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, vadošā pētniece
* Deuze, M. (2016) ‘Living in media and the future of advertising’, Journal of Advertising, Vol. 45, No. 3, pp.326–333.
Materiāls tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu projekta “Komunikācijas spēju stiprināšana par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna priekšrocībām” ietvaros, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, ko pārvalda Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts. Par materiāla saturu atbild tikai autors(-i). Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
Pagaidām nav neviena komentāra