Ilgtspējas jēdziens ietver divas cieši saistītas fundamentālas vērtības – spēt kaut ko darīt ilgstoši, tāpēc darīt to atbildīgi. Tā nav nedz politiķu kaprīze vai ierēdņu izdomāta jauna prasība, nedz arī kāda ārēja spēka ģenerēta ideoloģija, lai panāktu pārmaiņas uzņēmumos un sabiedrībā. Klimata pārmaiņas jau labu laiku vairs nav hipotētiska abstrakcija, tās notiek gana strauji un daudzās nozīmēs nenovēršami, tāpēc ilgtspēja ir vairāk eksistenciāls, nevis ekonomisks jautājums. Turklāt tai ir arī ekonomisks pamatojums, jo ilgtspējīgs uzņēmums ir efektīvāks un konkurētspējīgāks.
Pieredze, izpratne un iestrādnes ilgtspējas jomā ir ļoti atšķirīgas. Ir uzņēmumi, kuri ar ilgtspējas jēdzienu sadzīvo jau desmit gadu garumā, un tagad dara daudz vairāk nekā no tiem kāds prasa. Piemēram, plānojot, kā ilgtspējai pievērst savus klientus, mudinot mainīt cilvēku ikdienas izvēles un paradumus. Un ir uzņēmumi, kuru acīs ilgtspēja aizvien vēl ir kas līdzīgs birokrātiskai prasībai, kas lieki sadārdzina produktu vai pakalpojumu. Aptuveni puse no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem no ilgtspējas jautājumu iekļaušanas savā ikdienas darbā ir visai tālu, liecina aptauja, ko uzņēmēju vidū pērnuruden veica Swedbank[1]. Ceturtā daļa aptaujāto uzņēmēju neredz nepieciešamību iekļaut ilgtspējas jautājumus uzņēmuma vadības ikdienas darba procesos, tomēr divas trešdaļas no uzņēmumiem sacīja, ka ilgtspējas jautājumi tā vai citādi ir iekļauti ikdienas procesā. Tātad daudzi par šo jautājumu vismaz domā.
Banku informēšana
Viens no izplatītiem klientu jautājumiem – kā bankas vērtēs klientu ilgtspēju? Kādu informāciju prasīs, kādi dati būs nepieciešami? Jāuzsver, ka finanšu nozare soļo ilgtspējas virzienā līdz ar kopējo prakšu un regulējuma prasību attīstību. No vienas puses, banku regulatori sagaida arvien taustāmāku, detalizētāku ziņošanu par emisijām, klimata risku ietekmi uz aktīviem, lai šos riskus sāktu pārvaldīt un mazināt. Tajā pat laikā arī bankas kopā ar klientiem vēl mācās, kā vislabāk vērtēt ieguldījumu ilgtspējā. Mēs labi apzināmies šā jautājuma nozīmīgumu, kā arī to, ka tikai kopā – sadarbojoties – panāksim attieksmes un rīcības maiņu.
Domājot par datu vākšanu un ilgtspējas ziņošanu, jāpatur prātā proporcionalitātes princips – lielam skaitam vidēju un nelielu uzņēmumu tagad jāsāk domāt par pamata ietekmes izmērīšanu. Lielākiem uzņēmumiem – par formālu politiku ieviešanu, stratēģiju rakstīšanu, ziņošanu atbilstoši Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvai jeb CSRD. Vēl soli tālāk – tiem uzņēmumiem, kuru darbība rada lielu ietekmi uz vidi (it īpaši emisiju ziņā), ir jādomā par konkrētiem klimata mērķiem un biznesa pārejas plāniem.
Kā mērīt klimata ietekmi?
Neatkarīgi no nozares dati par uzņēmuma emisijām ir pamata elements ilgtspējas datu stāstā. Redzot, ka cilvēka radīto klimata pārmaiņu apmēri pagājušajā gadā jau sasniedza 1,5 grādu pēc Celsija slieksni, emisijām pievērsīsim arvien lielāku nozīmi. Lai ziņošanu par emisijām padarītu vienkāršāku, Baltijas Finanšu nozares asociācijas (FNA) ir izveidojušas SEG emisiju aprēķināšanas kalkulatoru, kas drīzumā būs brīvi pieejams lietošanai FNA mājas lapā.
Savukārt informāciju par ēkām sniedz energosertifikāts, kas ļauj novērtēt ēkas energoefektivitāti un “zaļumu”. Derīgam ēkas energosertifikātam būtu jābūt kā pasei – vienmēr pieejamam. Papildus komerciālā nekustamā īpašuma jomā esam uzstādījuši arī klimata mērķus ēkām bankas portfelī, proti to, ka emisiju intensitāte uz kvadrātmetru jāsamazina par 43% līdz 2030. gadam. Lai sekotu līdzi progresam, šeit būtiski būs ēku enerģijas patēriņa dati.
Ietekme uz vidi un sabiedrību neapstājas tikai pie emisiju un enerģijas pārvaldības jautājumiem, – būs nepieciešams mērīt un apkopot datus arī par ietekmi uz vidi un sabiedrību citos griezumos, kur nianses atšķirsies dažādās nozarēs. Līdz ar Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas ieviešanu Eiropā, sāksim lietot vienotu standartu ilgtspējas datu atklāšanai. Lielajiem uzņēmumiem, kuriem būs jāziņo par 2025. gadu, šogad ir jāgatavojas un jāsaprot, par kurām jomām un kādā datu griezumā būs jāziņo. Tuvāko gadu laikā tas atvieglos klientu novērtējuma veikšanu un šī būs laba iespēja arī pašiem uzņēmumiem novērtēt savu darbību.
Lai gūtu pamata priekšstatu par konkrētu nozaru ESG ietekmes faktoriem saistībā ar būtiskākajiem vides, sociālās atbildības un pārvaldības prakses riskiem, esam izstrādājuši digitālu rīku, kas palīdzēs saprast, kam jūsu uzņēmumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Kas ir ieviests, ko plāno darīt?
Bankām ir un būs nozīmīgi saprast, ko uzņēmums jau ir paveicis ilgtspējas jomā, ka arī, ko ir iecerējis darīt. Tāpēc uzņēmumiem jāspēj par sevi pastāstīt – kādas ir ieviestās politikas, procedūras, aktivitātes? Piemēram, vai ir ieviesta trauksmes celšanas procedūra (politika) un prasības piegādātājiem? Kā šīs pieejas tiek iedzīvinātas praksē?
Nereti sastopamies ar uzņēmumiem, kas ir jau ieviesuši dažādas aktivitātes, savu iekšējo labo praksi, taču nav to uzlikuši uz papīra vai ilgtspējas principus vēl nav pieņēmuši kā oficiālu pieeju vadības līmenī. Vislabāk būtu visu informāciju apkopot ilgtspējas ziņojumā vai vismaz iekļaut to uzņēmuma mājas lapā.
Līdzīgi ir ar plāniem un mērķiem. Arvien vairāk gribēsim redzēt skaidrību uzstādītajos mērķos un konkrētus soļus, lai ieceres sasniegtu. Līdz kuram gadam un par kādu apjomu uzņēmums samazinās emisijas? Kā uzņēmums to plāno sasniegt un kādas investīcijas tam nepieciešamas? Atbildot uz šādiem jautājumiem, uzņēmums jau daļēji būs sagatavojis savu biznesa pārejas plānu, kas kļūs par ilgtspējas ziņošanas sastāvdaļu.
Vienota anketa
Ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti un pieaugošu vajadzību pēc datiem, Baltijas finanšu nozares asociācijas un finanšu pakalpojumu sniedzēji ir izstrādājuši vienotu Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) jautājumu anketu uzņēmumiem. Tajā apkopoti paši svarīgākie jautājumi, kas ir vienlīdz aktuāli arī finanšu nozares pārstāvjiem. Ar vienotās anketas palīdzību vēlamies veicināt datu pieejamību, laikus gatavoties papildus ESG informācijas atklāšanas prasībām, kā arī būt partneriem Latvijas uzņēmumiem, veicinot skaidrību par tipiskākajiem ilgtspējas jautājumiem.
Pāreja uz atbildīgāku rīcību nav vienkāršs un ātri paveicams uzdevums, jo prasa mums mainīties. Tāpēc lielā mērā stāsts par uzņēmuma rīcību ilgtspējas kontekstā ir stāsts par attieksmi pret ilgtspēju. Jo vairāk mēs kopā iemācīsimies būt atbildīgākiem, jo vieglāk būs par šiem jautājumiem sarunāties, uzticēties un saprast citam citu.
Autors ir Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs
[1] Swedbank aptauja veikta Latvijā, 2023. septembrī un oktobrī, aptaujājot vairāk nekā 1350 uzņēmējus, no kuriem lielākā daļa jeb 98% bija mazie vai vidējie uzņēmēji ar darbinieku skaitu līdz 250 un apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā.
Pagaidām nav neviena komentāra