Viens no veidiem, kā nobrieduši uzņēmumi mainīgos tirgus apstākļos var saglabāt savu konkurētspēju un būt soli priekšā, ir veidot sadarbības ar jaunuzņēmumiem, tā diversificējot riskus, ātrāk piekļūstot inovācijām un jauniem talantiem. Tāpēc, ja runājam par attīstītu startapu ekosistēmu, tai jāpalīdz gan dzimt jauniem inovatīviem uzņēmumiem, gan veidoties partnerībai, potenciāli atvedot uz Latviju pilnīgi jaunas nozares.
Domāju, ka Latvijas lielie uzņēmumi vai pat valsts iestādes noteikti varētu izskatīt vairāk sadarbības iespējas ar jaunuzņēmumiem, jo tam ir vismaz četri labi iemesli. Turklāt – arī sadarbības formas var būt ļoti dažādas. Sākot no daļu iegādes un investīcijām, beidzot ar produktu vai pakalpojumu iegādes līgumiem vai atļauju testēt tehnoloģiju uzņēmuma teritorijā u. tml.
Pirmkārt, risku diversifikācija. Ierasti – jo nobriedušāks uzņēmums, jo plašāka klientu bāze un ietekme, jo zemāka risku tolerance. Ar inovācijām mazāk zināmām tehnoloģijām vienmēr būs saistīti riski, un būs nepieciešami eksperimenti, ko šajā gadījumā uzņemtos jaunuzņēmums.
Otrkārt, tā ir ātrāka piekļuve jaunām tehnoloģijām, potenciāli apsteidzot konkurentus un tirgu vai vienkārši atrodot risinājumu ieilgušām vai, gluži pretēji, jaunām problēmām vai izaicinājumiem. Reizēm inovāciju attīstīšana pašā uzņēmumā kļūst pārāk laikietilpīga un dārga, tāpēc tehnoloģijas var atrast arī “ārpusē”, ja vien zinām, ko vēlamies ar tām risināt.
Piemēram, Latvijas zinātnes komercializācijas platformas Commercialization Reactor zinātņietilpīgais jaunuzņēmums PurOceans sadarbojās ar Rīgas brīvostas pārvaldi testējot inovatīvu, videi draudzīgu grunts attīrīšanas risinājumu ostas akvatorijā Sarkandaugavā, kur ir naftas produktu piesārņojums. Ieguvēji bija abas puses – PurOceans, no vienas puses, var testēt tehnoloģiju reālā vidē un pēc tam apliecināt tās efektivitāti, osta, no otras puses, ieguvusi attīrītu vidi.
Starptautiski ir vairāki piemēri. Tā Spotify, sākot strauju izaugsmi, saskārās ar izaicinājumu saglabāt lietotāju lojalitāti un iesaisti. Spotify dibinātājs un vadītājs paredzēja, ka ar laiku apmēram piektā daļa lietotāju klausīsies ar mūziku nesaistītu saturu. 2019. gadā Spotify iegādājās Anchor – startapu, kas ļāva vienviet podkāstus radīt, publicēt un monetizēt. Pašlaik mēs to pazīstam kā Spotify for Podcasters.
Cits piemērs var būt arī stingrākas ilgtspējas prasības, līdz ar to arī vajadzība zaļināt piegādes vai ražošanas ķēdes. Tā Vācijas luksusa sporta auto ražotājs Porsche AG 2023. gada oktobra beigās noslēdza līgumu ar Zviedrijas jaunuzņēmumu H2 Green Steel par 35 tūkstošu tonnu zemas emisijas tērauda piegādi gadā, sākot no 2026. gada, kas savukārt ļaus Porsche AG samazināt to automobiļu ekoloģisko spēku.
Protams, tas arī norāda uz citu vajadzību, proti, jaunuzņēmumiem ir jāpārzina nozare un tās vajadzības, savā ziņā pat jāspēj prognozēt nākotnes tendences.
Treškārt, sadarbība ar jaunuzņēmumiem var pavērt jaunas tirgus iespējas vai startēt pilnīgi jaunā nišā. Jaunuzņēmumiem bieži vien ir padziļināta izpratne par jaunām tehnoloģijām, kuras lielais uzņēmums pat varbūt nav iepazinis vispār. Līdz ar to tas var dot konkurējošu priekšrocību savā esošajā nozarē vai pilnīgi jaunos tirgos.
Piemēram, Commercialization Reactor jaunuzņēmums Empyrio sadarbībā ar Jūrmalas pašvaldību būvē industriālo prototipu notekūdeņu attīrīšanai no dūņām. Jaunuzņēmuma risinājums, kas tieši fokusēts uz mazām un vidējām pilsētām, paredz, ka dūņas var izmantot enerģijas ražošanā, ko savukārt var novirzīt apkurei. Šis ir viens no aprites ekonomikas iedzīvināšanas paraugiem.
Cits piemērs ir Catalyco, kas iekļāvies lielo korporāciju piegāžu ķēdēs un attīsta risinājumu cinka oksīda otrreizējai izmantošanai. Cinka oksīdu visvairāk izmanto gumijas produktu, piemēram, riepu, ražošanā. Catalyco piedāvā izmantot cinka oksīdu, kas atgūts no citu industriju blakusproduktiem. Tā tiek samazināta pirmreizējā materiāla ieguve.
Ceturtkārt, veidojot sadarbību vai piesaistot investīcijas, jaunuzņēmumi var atvest uz valsti pilnīgu jaunu industriju vai kādu jomu revitalizēt. Daudziem varētu šķist, ka Latvija un kosmosa ekonomika ir nesavienojami jēdzieni, taču jau tagad vairāki jaunuzņēmumi ir apliecinājuši, ka šeit ir potenciāls.
Noslēgumā – jaunuzņēmumus vajag 1) tautsaimniecībai, jo tiem ir augsts potenciāls kļūt par vērā ņemamu nodarbinātības segmentu (piemēram, Helsinkos 1200 jaunuzņēmumu lokāli ir radījuši 19 tūkstošus darba vietu, globāli – 23 tūkstošus darba vietu, liecina Dealroom.co dati), piesaistīt investīcijas un jaunus talantus, radīt eksportspējīgus produktus; 2) “industrijas milžiem” – diversificēt riskus, uzlabot efektivitāti un samazināt izmaksas, iegūt konkurētspēju, atvērt jaunus tirgus vai sasniegt ilgtspējas mērķus.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem European Innovation Scoreboard 2023 jeb ES inovāciju indeksā Latvija no 27 dalībvalstīm ierindojas 25. vietā. Tas nozīmē, ka Latvijā inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ir zemāks nekā ES vidējais, turklāt pārskatā arī norādīts, ka plaisa starp ES un Latviju diemžēl turpina palielināties.
Inovācijas nevar rasties tukšā vietā. Ir vajadzīga ekosistēma. Valsts atbalsta mehānismi – granti, aizdevumi, nodokļu atvieglojumi, saprotami birokrātiskie procesi, vienlaikus ekosistēma ir arī platforma, kur dažādas puses var sastapties. Būtisks ir arī jaunuzņēmēju mentorings un izglītošana, ko var uzņemties nozares līderi, ne tikai valsts, akseleratori vai fondi. Arī lielie uzņēmumi ir būtiska šīs ekosistēmas daļa – gan izsludinot tā dēvētos industrijas izaicinājumus un proaktīvi meklējot risinājumus, piedāvājot iespējas testēt prototipus vai izmantot uzņēmuma iekārtas un ierīces. Tas viss dod jaunuzņēmējiem un zinātniekiem pārliecību, ka tas, ko viņi dara, ir un būs vajadzīgs.
Autors ir Commercialization Reactor sadarbības partneris, augsta līmeņa vadītājs ar vairāk nekā 18 gadu pieredzi
Pagaidām nav neviena komentāra