Zelenskis: Mēs karojam par izdzīvošanu

Vēl viens “dīvāna eksperts”, bet šis ir vēl nejēdzīgāks par daudziem citiem, jo Latvijā, latviešu izdevumā atļaujas rakstīt krieviski, tā demonstrējot krieviem raksturīgo augstprātīgo un nicinošo attieksmi pret mūsu valsti, tautu un valodu. Kauns un negods “ir”, ka jau ilgstoši to pieļauj savā interneta vidē, kas nekādi nesaskan ar līdzjūtības pilnajiem rakstiem par Ukrainu. Arī ukraiņiem par šo irlatviešu mīkstmiesību būtu ko teikt.

Lai karotu pret bruņotu pretinieku, ir vajadzīga drosme, intelekts, iemaņas un motivācija, ar ko nav apveltīta krievu sadistu, marodieru un sodomītu armija, tāpēc, lai iebiedētu pretinieku, tiek masveidā nogalināti civiliedzīvotāji. Tā bija Groznijā, ko pilnībā nopostīja atejās močītājs, tā bija Mariopulē, Irpeņā un daudzās citās vietās, par to liecina Bučas, par kuras 300 iedzīvotāju slepkavībām Putins 64. motorizētai strēlnieku brigādei piešķīra Gvardes nosaukumu, mirstīgās atliekas. Tā bija Alepo, kur tika nogalināti vairāki simti tūkstoši sīriešu civiliedzīvotāju. Izrādījās, ka pieaugot nogalināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam, ukraiņi nenobijās, bet tieši otrādi, viņu apņemšanās atbrīvot Cilvēku planētu no ļaundabīgā audzēja – krievu pasaules, tikai pieņēmusies spēkā.
Par krievu drosmi vislabāk liecināja tie 3 miljoni krievu zaldātu, kuri padevās vāciešu gūstā jau pirmās nedēļās pēc Hitlera ģēnija veiktā preventīvā uzbrukuma, bet toreiz krievu negatīvā selekcija vēl nebija sasniegusi savu apogeju. Nekādu iemaņu nevar būt no auditorijām izrautiem varmācīgi rekrutētiem studentiņiem, kurus komandieri uzreiz met uz nocietinātiem ukraiņu ložmetējiem. Kopš nu jau praktiski ikviens krievs ir uzzinājis, ka nolaupītam atejpodam būs vajadzīga arī kanalizāciju, kuru apjoms krievijā katru gadu sarūk vismaz par 10%, ir zudusi arī pēdējā motivācija. Ja runa par krievu “intelektu”, tad es palūgšu neaizvainot manu intelektu.
Pieņemsim, ka visa manis iepriekš rakstītā nav. Jebkurā gadījumā vienmēr ir vieglāk trāpīt dzīvojamo namu kvartālam, nekā mobilai nelielai pretinieka kaujas vienībai. Lai izdarītu precīzu artilērijas šāvienu, ir nepieciešama piešaude (šeit nav runa par civilizētu valstu armijām, kuras precīzi trāpa jau ar pirmo šāvienu), šeit ir tāda huiņa, ka krievu pulveris, kā viss pārējais ir pēdējais sūds, turklāt tā daudzums, kuru attīstīstu valstu ieroču ražotāji sver uz juvelieru svariem, būtiski atšķirās katrā patronā, tāpēc ir praktiski neiespējami, ka krievs divas reizes pēc kārtas būtu spējīgs trāpīt laukumam 10 reiz 10 metri. Ar vieglo ieroču patronām nav daudz labāk, tāpēc krievijas biatlonisti sacensībās vienmēr piedalījās ar ārzemju šautenēm un patronām.
Lai kādi nerastos jautājumi ierindas amerikānim, kurus cenšas pārliecināt melīgā Obamas – Sorosa administrācija, tās rupori: CNN, NYT, WaPo un pārējie un Putina iesūtītie “kazačoki”: Raškins, Orlova, Parhomenko, FSBešņiks Švec, 68% amerikāņu ir par Ukrainas uzvaru. Pret, varbūt, salasīsies kādi 10% neliešu.
2024. gads Ukrainai būs grūts, bet krieviem tas, pēc tam, kad daudzi tūkstoši zaldātu, pat nepaostījuši pulveri, atgriezīsies mājās bez rokām un kājām, kuras būs nosaldējuši ierakumos, būs pēdējais to pastāvēšanas vēsturē. Ja sadistiskam paranoidālam pedofīlam Putinam ienāks prātā izprovocēt teiksim labi apbruņotās Somiju vai Poliju, karš beigsies nedēļas laikā ar pāris miljoniem krievu žmuriku, bet dzīvi palikušos no bēgšanas līdz pat Urāliem, kur tos ar atplestām rokām uzņems Lielais brālis Ķīna, neapturēs nekādi “zagradotrjadi”.
Pēc šī kara nebūs pietiekami ar to, ka krievi nolādēs sadistiskos pederastus – pedofīlus: Putinu, Staļinu, sifilitiķi Ļeņinu, Koļanu II Asiņaino, Aleksandru III, Pēteri I, Ivanu Drausmīgo, Ņevas Aleksandru, Vladimiru Asinssauli un savus tēvus un vectēvus. Tribunālam būs jāparūpējas, lai krievu lielākā vēlēšanās būtu, kaut viņi un to dēli nekad nebūtu piedzimuši.