Divi lieli starptautiski pētījumi uzrādījuši skolēnu lasītprasmes bīstamu pasliktināšanos, eksperti cer uz programmu Restarts lasīšanai, šāgada pirmajā numurā rakstā Lasa, bet nesaprot stāsta žurnāliste Gunita Nagle.
Draudīgā tendence ir visā pasaulē. «Bērni prot lasīt, bet ir grūtības saprast izlasīto,» skaidro Silvija Reinberga no Izglītības ministrijas. Analizējot 9. klašu eksāmenu rezultātus, secināts, ka sliktā lasītprasme ietekmē sasniegumus ne tikai latviešu valodā, bet arī dabaszinātnēs un matemātikā, jo skolēni neizprot uzdevumu būtību.
Pie vainas ir kovida pandēmija, kad skolēni mācījās attālināti, atzīst eksperti. Taču lasītprasme daudzās valstīs sāka pasliktināties jau pirms kovida. Secināts, ka arī viedierīcēs pieejamās lietotnes ir interesantākas par grāmatām.
Taču vēl kāda liga ir specifiska Latvijai — skolās trūkst mūsdienu bērnu un jauniešu literatūras. «Kamēr vajadzēs lasīt tikai grāmatas, ko skolotāji iesaka izlasīt tāpēc, ka bibliotēkās tās ir pieejamas, tikmēr bērni nelasīs,» saka Silvija Tretjakova, kas vada Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru. Viņa lielas cerības liek uz programmu Restarts lasīšanai, ko Nacionālā bibliotēka šogad īstenos sadarbībā ar Izglītības un Kultūras ministriju.
«Analizējot datus, secināts — ja skolotāji bērniem neliek lasīt, tad viņiem visos mācību priekšmetos sasniegumi ir zemāki nekā skolēniem, kuri ir mudināti lasīt,» skaidro PISA 2022 vadītāja Latvijā Rita Kiseļova. «Skolēnu sasniegumus ietekmē arī tas, cik daudz viņi lasa prieka pēc. Latvijā savam priekam lasa tikai trešdaļa skolēnu.»
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra