Nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju. Starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta[1]. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2%, Lietuvā – 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.
Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanu no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinās, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šā nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija pašlaik pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā.
Kaimiņvalstīs kopumā ir sociāli taisnīgāka nekustamo īpašumu politika mājsaimniecībām.
Igaunijā nekustamo īpašumu nodokli piemēro tikai zemei, un tas netiek piemērots ēkām. Savukārt Lietuvā nepiemēro nekustamo īpašumu nodokli mājoklim ar vērtību līdz 150 tūkstošiem eiro. Daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti šis slieksnis ir pat 200 tūkstoši eiro. Dārgākiem īpašumiem likme ir robežās no 0,5 – 2% no pārsniegtās summas. Lietuvā nodoklis zemei ir robežās no 0,01% – 4%.
Jau tagad var iepazīties ar jaunajām īpašumu kadastra vērtībām, un atsevišķos gadījumos pieaugums ir būtisks, kas nozīmē, ka, nemainot šobrīd pašvaldībās noteiktās nekustamo īpašumu nodokļu likmes, būtisks, pat vairākkārtīgs pieaugums sagaidāms nekustamo īpašumu nodoklim. Vēl svarīgi ņemt vērā, ka kadastra vērtību aprēķināšanā var rasties sistēmiska kļūda, tāpēc jābūt kādai iespējai to paātrinātā ceļā īpašniekam apstrīdēt. Lietuvā šādas iespējas īpašniekiem paredz normatīvie akti – ja vidējā tirgus vērtība no faktiskās atšķiras par vairāk nekā 20%, persona var vērsties atbilstīgajā institūcijā, kas to operatīvi pārskata. Tas būtu svarīgi arī Latvijas gadījumā, jo jau tagad ir izgaismojušās jauno kadastra vērtību nepilnības ar gadījumiem, kad kadastra vērtības ir daudz augstākas par tirgus darījumiem.
Nekustamo īpašumu kadastra vērtību reforma atlikta jau vairākkārt. Vēl vairāk atlikt bāzes vērtību stāšanos spēkā nebūtu tālredzīgi. Tā vietā steidzami būtu jāķeras klāt nekustamo īpašumu nodokļa politikas sakārtošanai – atstāt esošajā redakcijā nozīmētu pakļaut daļu mājsaimniecību maksātspējas riskiem, savukārt alternatīvu pagaidām nav.
Autors ir starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA Grant Thornton Baltic valdes loceklis
[1] https://stats.oecd.org/index.aspx?DataSetCode=REV . Salīdzināšanai izmantoti 2021.gada dati.
Komentāri (7)
kolpants 12.10.2023. 11.58
Опять эта Литва и Эстония!
0
Uldis.M42 11.10.2023. 17.25
Ir jābūt ar neapliekamam NĪ nodokļa minimumam un progresīvam NĪ nodoklim, izejot no kadastra vērtības. Nav pieļaujamas nekādas nodokļa atlaides īpašumiem, kas pārsniedz noteiktu vērtību uz vienu deklarēto un nevar pieļaut nodokļu atlaides Jūrmalas un RD vadību draudziņiem, Latvijā ievazātiem krievu bandītiem un čekistiem, kuri nopirkuši UA no naudas mazgātājiem un starptautiskā terorisma finansētājiem: ABLV un rietumu banku īpašniekiem.
1
lindab456 > Uldis.M42 12.10.2023. 12.07
Ironija vai paradokss, bet varbūt likumsakarība, ka tieši Jūrmalas lielie īpašumi bauda NĪN atlaides. Šai sakarā par UA būtu interesanti precizēt. Tai pašā laikā denacionalizētie īpašumi, kas kopš neatkarības atjaunošanas iznes smago sociālo slogu, ko likumdevejs ir lēmis ar t.s. pagaidu situāciju šī sektora īres likumdošanā, un izbauda NĪN pēc pilnas programmas. Zīmīgi, ka īres tirgus tikai tagad sāk pamazām atdzīvoties. Pat dekoratīvi labojumi Īres likumā, kas turpina laipot un izdabāt padomju laika beztermiņa īres līgumiem un faktiski lobē attīstītājus, – pat šādas nelielas izmaiņas īres likumdošanā ir nostrādājušas kā lietus tuksnesī.
Bet atbildot uz Jūsu komentāru, ieteiktu koncentrēties uz pozitīvo programmu, uz daudzajiem simtiem tūkstošu mājsaimniecību Latvijā un mācīties no piemēra kaimiņos.
2
kolpants > lindab456 12.10.2023. 16.39
Там же совсем другие акценты в этом комментарии) Будь это покупка жилья на золото нацистов, автор комментария предложил бы на этих домах еще таблички ставить “герои Латвии”))
0
Uldis.M42 > lindab456 13.10.2023. 14.53
Apdāvinot Latvijā ievazātos krievus ar dzīvokļiem, LC čekas pederasti un komunistu cūkas sagrāva NĪ tirgu, kad tas vēl nebija pat sācies.
Nevaru koncentrēties ne uz ko pozitīvu, kamēr planētas gaisu turpina maitāt LC, DPS un TSP tikumiskie un idejiskie pēcteči.
1
lindab456 > Uldis.M42 16.10.2023. 11.00
Var teikt arī tā, ja atskaites punkts ir okupācijas laiks.
Bet šodien varam atbildēt tikai par tiem likumiem, kas ir pieņemti jau atjaunotā valstī.
Tas Likums, kas iekonservēja īres tirgu un lielā mērā ir atbildīgs par vēsturiskās apbūves un pirmskara apbūves, kas pārsvarā ir denacionalizētie īpašumi, nonākšanu esošā bēdīgā stāvoklī, par t.s. graustu īpatsvaru, vēsturisko centru izmiršanu, depupopulāciju, zaudētajiem arhitektūras pieminekļiem, – tas ir Īres likums, kas sākotnēji tika pieņemts kā pārejas laika likums, bet situāciju šajā jomā veido un nosaka jau trīsdemit+ gadus un turpinās vēl noteikt uz priekšu. Padomju laika beztermiņu īres līgumi ir tā nabas saite, kas juridiski un ekonomiski, un sociāli saista ar okupācijas režīmu un turpina vārdzināt un graut šo segmentu.
0
lindab456 11.10.2023. 13.30
Paldies, ievērības vērts raksts. Par šo sociāli netaisnīgo nodokli, ar plašo ietekmi uz mājsaimniecībām un iespējamiem maksātnespējas riskiem, tiek rakstīts un runāts jau labu laiku. Tai skaitā tiek norādīts uz Latvijai neglaimojošo kontekstu, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Tomēr šķiet, ka tam traukam ir jāsāk līt pāri, un tikai saskaroties ar sekām Likumdevējs kļūs dzirdīgs.
0